Lai gan iepriekšējā valdība reformu atbalstīja, jaunā koalīcija to pagaidām ir apturējusi, un tās virzība kļuvusi neskaidra.
Nozares uzraugs PTAC ziņo, ka nebanku sektorā pērn izsniegti vairāk nekā viens miljards eiro kredītos, taču vienlaikus tiek apšaubīta esošās uzraudzības sistēmas efektivitāte. Reformas atbalstītāji uzsver, ka nepieciešama vienota pieeja finanšu tirgus regulēšanai. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks norāda: “Būs ieguvums gan sabiedrībai, gan arī pašam sektoram.”
Tomēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka PTAC ir elastīgāks un ātrāk reaģē uz patērētāju problēmām, salīdzinot ar centrālo banku. Viņš retoriski vaicā: “Ikviens var pamēģināt vērsties Latvijas Bankā pēc palīdzības. Es gribu redzēt, kā viņam veiksies šo atbildi saņemt tik ātri kā PTAC.”
Reformas kritiķi uzskata, ka pārmaiņas tiek virzītas steigā un bez pietiekamas izdiskutēšanas, savukārt atbalstītāji atsaucas arī uz “Moneyval” rekomendācijām par vienotas uzraudzības nepieciešamību. Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājs Toms Platacis norāda, ka tas netieši paredz uzraudzības centralizāciju.
Savukārt PTAC vadītāja Zaiga Liepiņa uzsver, ka reforma vēl nav pietiekami izvērtēta: “Vispirms ir jāizvērtē, ko tad mēs iegūstam, kāpēc mēs iegūstam un kāds ir labums vai sliktums sabiedrībai.”
Nozares pārstāvji un Latvijas Banka norāda, ka vienota uzraudzība varētu izlīdzināt konkurences nosacījumus ar banku sektoru, taču nebanku uzņēmumi bažījas par izmaksu pieaugumu un jaunu pakalpojumu ieviešanas sarežģīšanos.
Reformas virzība šobrīd ir atkarīga no Saeimas darba tempa – 13 saistītie likumprojekti jāpieņem līdz vasaras pārtraukumam, pretējā gadījumā reforma var tikt atlikta līdz nākamajam parlamentam.
Plašāk – “De facto” sižetā: