Ministri uzteica veiksmīgo koordināciju daudzpusējos formātos – Ziemeļvalstu, Baltijas valstu, ES un NATO. Budris apsveica Latviju ar ievēlēšanu ANO Drošības padomē un paļaujas uz labu abu valstu sadarbību Latvijas termiņa laikā. Savukārt Braže uzaicināja Budri uz 31. Baltijas Padomes ārlietu ministru tikšanos Latvijā 14. novembrī.
Braže norādīja, ka Krievija aktīvi meklē ievainojamības un pārbauda gatavību reaģēt. Viņa secināja, ka Krievija turpinās mērķtiecīgi apdraudēt kritisko civilo un loģistikas infrastruktūru. Latvijas ārlietu ministres ieskatā Krievijas mērķis nemainīgs – šķelt Eiropas vienotību un mazināt atbalstu Ukrainai.
“Tādēļ augstu vērtējam mūsu ciešo sadarbību reģiona drošības un aizsardzības stiprināšanā, stājoties pretī Krievijas nekonvencionālajiem uzbrukumiem, aizsargājot kritisko infrastruktūru un gaisa telpu un ierobežojot Krievijas “ēnu floti”. Sankciju jomā jāturpina sadarboties ar sabiedrotajiem, īpaši Lielbritāniju, Kanādu un ASV,” klāstīja Latvijas ārlietu ministre.
Viņa atzīmēja, ka Latvija ir gandarīta par NATO misiju Baltijas gaisa telpas aizsardzībai un stiprināšanai “Austrumu sardze”, kas ir stingrs signāls NATO vienotībai un apņēmībai aizsargāt savu teritoriju.
ĀM norāda, ka Lietuva ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris un trešais lielākais investors. Abas valstis vēlas attīstīt sadarbību, īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, aizsardzības industrijā un enerģētikas jomā. Ministri pauda gandarījumu par Latvijas un Lietuvas kopīgajiem panākumiem Baltijas paviljona izstādē “Expo 2025” Osakā, Japānā.
Pēc divpusējās tikšanās Braže tikās ar Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētāju Manfredu Vēberu un uzstājās diskusijā par izaicinājumiem Eiropas drošībai.