“Mūsu valsts atrodas ārvalstu varu redzeslokā, un mūsu brīvība, demokrātija un labklājība tiek apdraudētas gandrīz katru dienu,” teica iekšlietu ministrs.
Viņš pieļāva reformas Vācijas izlūkdienestos, attālinoties no tīras izlūkdatu vākšanas un pievēršoties aktīvākai lomai nacionālās drošības apdraudējumu novēršanā.
Izlūkdienestiem ir jāuzņemas “citādāka loma pasaulē, kas ir mainījusies salīdzinājumā ar to, kāda tā bija pirms 30, 40 vai 50 gadiem”, Dobrints teica, apgalvojot, ka Vācijai ir jārīkojas, lai tās izlūkdienestu darbība būtu “tādā pašā līmenī” kā to Rietumu kolēģiem.
Dobrints arī aicināja Vāciju sadarboties ar citām Eiropas valstīm, lai panāktu ASV un Ķīnu mākslīgā intelekta jomā, uzsverot, ka Eiropa nedrīkst kavēties un “un vienkārši stāvēt līdzās un vērot”.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem, pagājušajā gadā Vācijā tika reģistrēti aptuveni 334 000 kibernoziegumu gadījumu, no kuriem divas trešdaļas avots bija ārzemēs vai nenoskaidrotās vietās.