Jānis Siksna virzīts Sabiedrisko mediju uzrauga amatam
Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda īstenošanas padome ir nolēmusi par trešā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amata kandidatūru apstiprināt Jāni Siksni. Šāds lēmums tika pieņemts Memoranda padomes sēdē, virzot viņa kandidatūru tālākai apstiprināšanai. SEPLP ir būtiska institūcija, kas pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko mediju jomā, uzraugot un vadot Latvijas Televīziju, Latvijas Radio un Latvijas Sabiedrisko mediju (LSM).
SEPLP loma un uzdevumi
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ir neatkarīga valsts institūcija, kas veic kapitāldaļu turētāja funkcijas sabiedriskajos medijos, atbild par to valdes locekļu un galveno redaktoru iecelšanu, kā arī apstiprina sabiedriskā pasūtījuma stratēģijas un uzrauga to izpildi un finansējuma izlietojumu. Padomes pienākumos ietilpst arī sabiedrisko mediju ētikas kodeksu ievērošanas uzraudzība, tostarp ar ombuda starpniecību. SEPLP dibina arī citas kapitālsabiedrības, kas iesaistītas sabiedrisko mediju darbībā. Tās mērķis ir stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību, veicināt piederības sajūtu Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultūru.
Jāņa Sikšņa profesionālā pieredze un kandidatūra
Jānis Siksna kandidatūra šim svarīgajam amatam nav pirmā reize, kad viņš tiek izvirzīts SEPLP. Jau 2021. gadā viņš tika apstiprināts par SEPLP locekli, un viņa kandidatūru toreiz virzīja tieši NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padome. Pirms tam Siksna kungs ieņēma dažādus amatus gan Latvijas Radio, kur strādāja divdesmit gadus un bija arī valdes loceklis un ģenerāldirektors, gan Latvijas Televīzijā, kur vadīja raidījumu “De facto”. Viņš ir bijis arī Valsts prezidenta preses padomnieks un projektu direktors Baltijas Mediju izcilības centrā. Siksna kungs ir ieguvis politikas zinātnes bakalaura grādu un studē maģistrantūrā sabiedrības vadību. Viņš labi pārvalda angļu un krievu valodu. Sikšņa redzējumā SEPLP galvenās prioritātes ir institūcijas kā patstāvīgas struktūras izveidošana un tās kļūšana par Latvijas mediju politikas stūrakmeni. Viņš ir uzsvēris nepieciešamību izstrādāt koncepciju par apvienota sabiedriskā medija izveidi un stiprināt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas sadarbību satura veidošanā.
Kandidātu izvirzīšanas process
SEPLP sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima. Vienu locekli izvirza Valsts prezidents, vienu – NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome, un trešo – Saeima. Kandidātiem jāatbilst stingrām prasībām, tostarp jābūt Latvijas pilsoņiem ar augstāko izglītību, nevainojamu reputāciju un attiecīgu pieredzi. Tiem, kurus virza Valsts prezidents vai Memoranda padome, nepieciešama vismaz piecu gadu pieredze masu informācijas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā. Memoranda padome izsludināja atklātu konkursu uz savu virzīto amata kandidātu, un šajā konkursā tika saņemti 10 pieteikumi. Atlases process notiek divās kārtās, kurās tiek vērtēta iesniegto dokumentu atbilstība un pretendentu motivācija, kā arī viņu redzējums par SEPLP darbības prioritātēm un sabiedrisko mediju attīstību.
Jaunākās tendences un nākotnes perspektīvas
Jānis Siksna ir ieņēmis arī SEPLP priekšsēdētāja amatu, apliecinot savu spēcīgo pozīciju un pieredzi institūcijā. Viņš uzsvēris, ka padomei priekšā ir ļoti intensīvs darba posms saistībā ar vienotā Latvijas Sabiedriskā medija veidošanu, kas nonācis finiša taisnē. Tuvāko mēnešu laikā ir jāpabeidz visi sagatavošanās darbi, lai 2025. gada janvārī kopīgi uzsāktu jaunu laikmetu sabiedriskā medija vēsturē. Šis process ietver Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas resursu efektīvu apvienošanu vienā uzņēmumā, lai ilgtermiņā nodrošinātu spēcīgāku sabiedrisko mediju ar kvalitatīvu un mūsdienīgu saturu. Lai gan Jānis Siksna jau iepriekš ir bijis SEPLP loceklis un pat priekšsēdētājs, viņa virzīšana atkārtoti apliecina viņa kompetenci un uzticēšanos viņa spējām vadīt sabiedrisko mediju uzraudzības institūciju. Šis amats ir kritiski svarīgs, lai nodrošinātu sabiedrisko mediju neatkarību un attīstību, kas ir vitāli svarīgi demokrātiskai sabiedrībai.