LPTA uzskata, ka nākotnē būtu jāvērtē iespēja samazināto PVN likmi piemērot vēl plašākam pārtikas produktu lokam. PVN samazinājums pārtikai Eiropā ir plaši lietots atbalsta mehānisms: Īrijā pamata pārtikas produktiem piemēro 0% PVN, Spānijā – 4%, Polijā – 5%, Francijā – 5,5%, Vācijā – 7%, Slovēnijā – 9,5%, Rumānijā – 11%, Somijā – 14%.
“Pastāvīgs PVN samazinājums pārtikai būtu iespēja Latvijai pakāpeniski pietuvoties Eiropas vidējam dzīves līmenim un mazināt spiedienu uz mājsaimniecību budžetiem, stiprinot Latvijas iedzīvotāju pirktspēju un ekonomisko stabilitāti. Tirgotāji arī turpmāk rosinās priekšlikumus, kā mazināt ikdienas tēriņu slogu iedzīvotājiem,” norāda Dubults.
Jau ziņots, ka 2025. gada maijā tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu.
Memorands paredzēja pārtikas zemo cenu grozā iekļaut vismaz vienu produktu no katras no desmit pamata pārtikas kategorijām. Šīs kategorijas ietver maizi, pienu, sieru, biezpienu, sviestu, krējumu, jogurtu, paniņas, svaigus dārzeņus un augļus, cūkgaļu, mājputnu gaļu, liellopu un teļa gaļu, aitas un kazas gaļu, svaigas zivis, olas, miltus un citus graudaugus, kā arī augu eļļas.
Tāpat ziņots, ka daļai pārtikas pamatproduktu, tostarp miltu, piena, putnu gaļas produktiem un svaigām olām, no šā gada 1. jūlija tiks noteikta PVN samazinātā likme 12% apmērā. Grozījumi pieņemti, lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību. Izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa regulējumā saistītas ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.
LPTA ir dibināta 2010. gadā, un tajā apvienojušies tirgotāji, kuri strādā ar tādiem zīmoliem kā “Narvesen”, “Rimi”, “Aibe”, “top!” un “Elvi”.