Ministru prezidents Andris Kulbergs pauž bažas par ēnu ekonomikas pieaugumu Latvijā
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) ir paudis nopietnas bažas par ēnu ekonomikas pieaugumu Latvijā, uzskatot to par skaidru signālu, ka valsts virzās nepareizā virzienā. Kā ziņo Latvijas Avīze, premjers norādījis, ka viņam ir pārliecība, ka reālā situācija ir vēl skarbāka nekā oficiāli dati liecina. Viņš uzsvēra, ka problēmas sakne meklējama sistēmā, kas liek godprātīgiem uzņēmējiem justies nedzirdētiem.
Ēnu ekonomikas īpatsvars sasniedz 21,8% no IKP
Jaunākie dati par ēnu ekonomikas apjomu Latvijā liecina, ka 2025. gadā tās īpatsvars pieaudzis līdz 21,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Šī tendence ir pretēja iepriekšējos gados novērotajai samazināšanās dinamikai, kas bija vērojama kopš 2022. gada. Salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm, Latvijas ēnu ekonomikas līmenis ir otrs augstākais pēc Lietuvas, kur tas sasniedz 23,6% no IKP, savukārt Igaunijā tas ir 20,8%. Pētnieki norāda, ka statistiski nozīmīgas atšķirības starp Baltijas valstīm vairs nav novērojamas.
Galvenā problēma – aplokšņu algas
Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas sastāvdaļa Latvijā joprojām tiek identificētas “aplokšņu algas”, kas veido 47,1% no kopējā ēnu ekonomikas apjoma. Šī problēma ir aktuāla arī citās Baltijas valstīs, lai gan Lietuvā tās īpatsvars ir mazāks (36,6%), bet Igaunijā – 43,7%. Citi faktori, kas veicina ēnu ekonomiku, ietver nenorādītos ienākumus (25,5% Latvijā) un citas nelegālas aktivitātes.
Kulbergs: Jāmeklē risinājumi, lai legāls darbs būtu izdevīgāks
Ministru prezidents uzsver, ka ēnu ekonomikas apkarošana nav panākama, tikai palielinot kontroli. Tā vietā nepieciešams radīt situāciju, kurā legāla nodarbinātība ir izdevīgāka nekā nelegāla. Viņa ieskatā, cilvēku nodarbināt legāli Latvijā joprojām ir pārāk dārgi, īpaši mazajiem uzņēmumiem, reģionos un nepilna laika darba gadījumos. Tādēļ nepieciešams izvērtēt normas par minimālajām sociālajām iemaksām gadījumos, kad darbinieks strādā samazinātu darba laiku. Pašlaik spēkā esošā norma var mudināt darba devējus maksāt daļu algas “aploksnē” vai vispār neņemt darbinieku darbā.
Nepieciešamas jaunas iniciatīvas ēnu ekonomikas mazināšanai
Eksperti norāda, ka līdzšinējās ēnu ekonomikas mazināšanas iniciatīvas jau ir izsmēlušas savu potenciālu, tāpēc nepieciešamas jaunas un inovatīvas pieejas. Pētījuma autori uzsver, ka bez jaunu pasākumu ieviešanas nav pamata sagaidīt turpmākus uzlabojumus. Lai gan oficiālie dati neliecina par dramatisku situācijas pasliktināšanos, Kulbergs pauž pārliecību, ka reālā situācija ir daudz nopietnāka, nekā to atspoguļo statistika.