Pēdējos mēnešos Krievija ir pastiprinājusi triecienus pa Ukrainas dzelzceļa infrastruktūru – vienu no galvenajām sistēmām, kas nodrošina valsts stabilitāti kara laikā, raksta raidsabiedrība BBC.

Ukrainas 21 tūkstoša kilometru garais dzelzceļu tīkls nodrošina ne tikai transporta, bet arī stratēģisko funkciju, kā arī simbolizē Ukrainas stabilitāti un dzīvotspēju sarežģītajos apstākļos. Bet uzbrukumos šai infrastruktūrai cieš arī civiliedzīvotāji.

BBC atgādina par nesenu gadījumu, kad oktobra sākumā Krievija veica triecienu pa vilcienu Sumu apgabala Šostkes stacijā, kā rezultātā cieta 13 cilvēki. Viens vīrietis mira no sirdstriekas, bet starp hospitalizētajiem cietušajiem ir trīs bērni. Ukraina uzstāj, ka uzbrukuma mērķis bija civiliedzīvotāji un glābēji, līdz ar to tas klasificējams kā kara noziegums.

Ukrainas dzelzceļa uzņēmuma “Ukrzaliznytsia” dati liecina, ka septembrī uzbrukumu skaits vilcieniem un dzelzceļa infrastruktūrai bija divas reizes lielāks nekā augustā. Puse visu uzbrukumu kopš pilna mēroga kara sākuma notikuši tieši pēdējo divu mēnešu laikā.

“Pēdējo divu mēnešu laikā gandrīz katru dienu esam saskārušies ar mērķtiecīgiem triecieniem pa “Ukrzaliznytsia” infrastruktūru un enerģētikas objektiem,” BBC stāsta Kopienu attīstības ministra vietnieks, par dzelzceļa nozari atbildīgais Oleksijs Balesta. Krievija “medī lokomotīves — apzināti uzbrūk kravas un pasažieru vilcieniem”, viņš norāda.

Tāpat ir parādījušies ziņojumi par mīnētiem vilcieniem dažādos maršrutos, kā dēļ ir jāaptur kustība, jāevakuē pasažieri un jāpārmeklē vagoni.

Ukrainas amatpersonas okupantu pastiprinātos uzbrukumus dzelzceļam skaidro ar diviem galvenajiem iemesliem.

Pirmkārt, strauji augušas Krievijas spējas ražot lielu daudzumu salīdzinoši lētu “Shahed” tipa dronu, kuru iespējas un lidojuma attālums palielinās.

Otrkārt, pilnīga stagnācija frontē, kuras dēļ Krievijas armija pievērsusies apgādes ceļu iznīcināšanai.

Lasiet arī

“Pretinieks cenšas mūs pilnībā apturēt. Tā ir daļa no kara taktikas – sēt paniku iedzīvotāju vidū, iznīcināt ekonomiku un padarīt valsti nepiemērotu dzīvei,” medijs citē “Ukrzaliznytsia” ģenerāldirektoru Oleksandru Percovski.

Viņš stāsta, ka Ukrainas galvenā atbilde ir triecienu seku pēc iespējas ātrāka likvidācija, koordinācija ar militāristiem un personāla apmācība iespējamo sabotāžu atpazīšanai.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ilgst kopš 2022. gada 24. februāra. Savukārt kopumā karš rit kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Ukrainas Krimas pussalu un sāka karadarbību Donbasā.

Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit