Vienlaikus Finanšu ministrijā iepriekš brīdināja par iespējamo negatīvo ietekmi uz valsts budžetu. Ministrijas pārstāvis Ilmārs Šņucins norādīja, ka pie pašreizējā degvielas cenu līmeņa – zem diviem eiro par litru – akcīzes samazinājuma pagarināšana varētu radīt apmēram 2,4 miljonus eiro lielu ieņēmumu samazinājumu mēnesī. FM ieskatā, nepieciešamības gadījumā būtu jāvērtē kompensējoši mehānismi, piemēram, izmantojot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.
Diskusijās Saeimā jautājumi tika uzdoti arī par pagarinājuma termiņu – kādēļ tas noteikts līdz gada beigām, nevis īsākam periodam. Rokpelnis skaidroja, ka ilgāks termiņš ļauj ietaupīt administratīvos resursus un var palīdzēt bremzēt inflāciju, vienlaikus atstājot iespēju situāciju pārskatīt, ja degvielas cenas būtiski samazinātos.
Pieņemtie grozījumi paredz arī tehniskas izmaiņas – ja tirgotāja noliktavā 2026. gada 31. decembrī būs dīzeļdegviela ar samazināto akcīzes likmi, no 2027. gada 1. janvāra par to nebūs jāveic speciāla akcīzes inventarizācija.
Jau ziņots, ka dīzeļdegvielas vidējā cena Latvijā šogad augstāko līmeni sasniedza nedēļā no 6. līdz 12. aprīlim, kad tā bija 2,12 eiro par litru. Savukārt vēsturiski augstākās cenas gan dīzeļdegvielai, gan 95. markas benzīnam tika fiksētas 2022. gada jūnijā.