Viņš uzsver, ka tagad situācija mainās – ASV arvien skaidrāk signalizē, ka stratēģisku apsvērumu dēļ lielāka uzmanība būs jāpievērš Indijas un Klusā okeāna reģionam, tādēļ Eiropai jāuzņemas daudz lielāka atbildība par savu aizsardzību. “Tas nozīmē, ka mums ļoti strauji jāpalielina aizsardzībai pieejamie finanšu resursi,” saka Kubiļus.
Viņš uzsver, ka SAFE nav vienīgais instruments, ar kuru Brisele cenšas panākt šo mērķi. Vienlaikus ES ļāvusi dalībvalstīm, piemēram, elastīgāk piemērot fiskālos noteikumus, lai tās varētu vairāk līdzekļu novirzīt aizsardzības vajadzībām.
Tomēr SAFE ir īpašs ar to, ka tas ļauj valstīm aizņemties līdzekļus ar izdevīgiem nosacījumiem, izmantojot ES kopējo kredītspēju. Kubiļus skaidro, ka tieši tādēļ Latvijai un citām valstīm pieejamie aizdevumi ir lētāki nekā tad, ja tās līdzvērtīgu finansējumu mēģinātu piesaistīt individuāli.
Atbildot uz kritiku, ka Eiropa uz katru krīzi reaģē ar jauniem aizņēmumiem, komisārs norāda, ka šoreiz runa nav par jauniem pastāvīgiem tēriņiem, bet par iespēju paātrināt investīcijas, kuras dalībvalstis tāpat plāno veikt tuvākajos gados.