Makrona paziņojums par Trampa nostājas maiņu
ASV prezidents Donalds Tramps pēc nesen notikušā G7 samita Francijā ir mainījis savu viedokli attiecībā uz karu Ukrainā, intervijā televīzijas kanālam “France 2” paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Kā informē portāls NRA, Makrons norādījis, ka Tramps uz samitu ieradies ar pārliecību, ka Ukraina karā zaudē, taču sarunu laikā viņa nostāja būtiski mainījusies. “Viņš ieradās, domājot, ka Ukraina zaudē. Taču viņš mainīja savu viedokli. Viņš arī redzēja, ka Krievija nepilda savas saistības. Šajā G7 samitā patiešām notika attieksmes maiņa,” sacījis Makrons.
G7 samita konteksts un iespējamie iemesli nostājas maiņai
G7 samits Francijā norisinājās no 15. līdz 17. jūnijam, un viens no galvenajiem darba kārtības jautājumiem bija Krievijas izvērstais karš Ukrainā. Iepriekš izdevums “Politico”, atsaucoties uz avotiem, vēstīja, ka Trampa nostāju varētu būt ietekmējušas fotogrāfijas, kuras viņam demonstrējis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Šajās fotogrāfijās bija redzamas Krievijas uzbrukuma sekas Kijivā, tostarp degošais Kijivas Pečeru klostera komplekss pēc trieciena naktī uz 15. jūniju. Saskaņā ar avotu sniegto informāciju, Zelenska rīcība palīdzējusi pārliecināt Trampu piekrist stingrākai Krievijas kritikai G7 samita noslēguma deklarācijā. “Politico” gan pieļauj, ka ideja par šādu pieeju, iespējams, nākusi no Makrona komandas.
Stratēģijas Ukrainas atbalstam un Trampa pozitīvā attieksme pret spēka demonstrēšanu
Izdevums arī raksta, ka samita dalībnieki, tostarp Makrons, sarunās ar Trampu centušies uzsvērt Ukrainas panākumus kaujas laukā un demonstrēt valsti kā spēcīgu pretinieku Krievijai. Šāda pieeja, pēc medija vērtējuma, bijusi efektīva, jo Tramps tradicionāli pozitīvi vērtē spēka demonstrēšanu un uzvarētāju pozīcijas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pats samita laikā panācis vienošanos par Ukrainas pretgaisa aizsardzības turpmāku uzlabošanu, un norādījis, ka G7 rezultāti ir svarīgi Ukrainai. Partneri ir apsolījuši atbalstu Ukrainas aizsardzībai un enerģētiskajai noturībai, kā arī papildu sankcijas pret Krieviju.
Latvijas nostāja un starptautiskā sabiedrība
Latvijas ārpolitikas nostāja ir stingri nosodīt Krievijas agresiju pret Ukrainu un atbalstīt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Šis nosodījums tika pausts jau 2022. gada martā ANO Ģenerālajā asamblejā, kurā 141 valsts balsoja par rezolūciju, kas nosoda Krievijas agresiju. Latvijas Ārlietu ministrija ir uzsvērusi, ka Krievijas iegrožošana un atbalsts Ukrainai ir būtisks Latvijas drošības priekšnosacījums. Latvijas drošības garantiju stiprināšanā svarīga loma ir vienotas ārpolitikas īstenošanai, kā arī NATO sabiedroto klātbūtnes stiprināšanai Latvijā un reģionā. Somijas pievienošanās NATO un Zviedrijas gaidāmā pievienošanās vēl vairāk stiprina drošību Baltijas jūras reģionā.