Jauna krāpšanas metode: Google reklāmas novirza uz viltus internetbankām

Pēdējā laikā Latvijā ir novērota jauna un aizvien biežāk izmantota krāpnieku metode, kuras mērķis ir iegūt internetbankas lietotāju sensitīvos datus. Krāpnieki aktīvi izmanto apmaksātas reklāmas “Google” meklētājā, lai novirzītu neuzmanīgus klientus uz identiskas izskata, bet viltotām internetbanku lapām. Šī metode, ko dēvē arī par digitālo pikšķerēšanu, īpaši izplatījusies, jo daudzi lietotāji uzticas meklētājprogrammu pirmajiem rezultātiem. SEB bankas pārstāve Una Zlidne portālam “Delfi” skaidrojusi, ka, ievadot meklētājā vārdus kā “ibanka”, kā pirmie parādās sponsorētie rezultāti, kas patiesībā ir krāpnieku izveidotas lapas. Šīs lapas vizuāli ir ļoti līdzīgas oriģinālajām, taču atšķiras to adreses un dažkārt arī saturs, piemēram, tajā var būt sastopami kļūdaini vai citvalodu tekstualizējumi.

Šī krāpšanas shēma ir īpaši bīstama, jo tā izmanto lietotāju paradumu ātri atvērt pirmo pieejamo rezultātu, neiedziļinoties tā drošumā. Kad klients nonāk uz viltotās lapas un ievada savus piekļuves datus, tie automātiski nonāk krāpnieku rīcībā. Tālāk šie dati tiek izmantoti, lai piekļūtu klienta īstajai internetbankai, veiktu nelikumīgus pārskaitījumus vai citas finanšu operācijas.

Kā atpazīt viltotas internetbankas lapas un pasargāt sevi

Lai pasargātu sevi no šiem krāpnieku mēģinājumiem, bankas un drošības eksperti aicina klientus būt īpaši uzmanīgiem un vienmēr pārbaudīt interneta vietnes adresi. Tā ir pirmā un bieži vien vissvarīgākā pazīme, kas palīdz atšķirt īstu lapu no viltotas. SEB banka saviem klientiem sniegusi vairākus ieteikumus, kā droši piekļūt internetbankai:

  • Ievadiet adresi manuāli: Vienmēr adreses joslā ierakstiet precīzu internetbankas adresi, piemēram, “ibanka.lv” (konkrētās bankas oficiālā adrese).
  • Izmantojiet bankas mājaslapu: Drošākais veids ir piekļūt internetbankai, vispirms atverot bankas oficiālo mājaslapu (piemēram, “www.seb.lv”) un tad klikšķinot uz pogas “Internetbanka”.
  • Esiet uzmanīgi Google meklētājā: Ja tomēr izmantojat “Google” vai citu meklētājprogrammu, rūpīgi izvērtējiet meklēšanas rezultātus. Nekādā gadījumā neatveriet “sponsorētos” vai “reklāmas” rezultātus, kas parādās meklēšanas augšgalā. Tieši tie bieži vien ir krāpnieku izveidoti, lai maldinātu lietotājus.

Papildus tam, ir vērts pievērst uzmanību arī lapas vizuālajam noformējumam un saturam. Bieži vien viltotajās lapās ir gramatiskās kļūdas, nepilnīgs vai neprecīzs teksts, vai arī nav iespējams mainīt lapas valodu. Ja pamanāt aizdomīgu informāciju vai kādas neatbilstības, labāk pārtrauciet darbību un vēlreiz pārbaudiet saiti un lapas autentiskumu.

Krāpnieku metodes attīstās – izpratne ir svarīgākā aizsardzība

Finanšu krāpnieki pastāvīgi pilnveido savas metodes, lai apmuītu arvien vairāk cilvēku. Saskaņā ar dažādiem pētījumiem, gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji vismaz vienu reizi ir saskārušies ar krāpšanas mēģinājumu – vai tas būtu telefona zvans, e-pasts, īsziņa vai nu kāds cits digitālā vidē izplatīts mēģinājums. Krāpnieki bieži vien paļaujas uz steidzināšanu, radot upurim iespaidu, ka situācija ir akūta un nepieciešama tūlītēja rīcība. Arī vizuāli līdzīgu lapu izveide ir viena no šīm attīstītajām metodēm.

Lai gan bankas regulāri ziņo par atklātajām viltus lapām un tās tiek bloķētas, krāpnieki nekavējas un rada jaunas. Tāpēc bankas aicina klientus nepaļauties tikai uz tām, bet aktīvi pašiem pievērst uzmanību drošības jautājumiem. Svarīgi ir ne tikai atpazīt viltus lapas, bet arī saprast, ka neviena banka vai oficiāla iestāde nekad neprasīs jūsu internetbankas piekļuves datus, kodus, Smart-ID vai e-Paraksta datus zvanot, rakstot SMS vai e-pastā. Šāda informācija tiek prasīta vienīgi tad, ja pats lietotājs pieslēdzas internetbankai caur tās oficiālo adresi.

Ja tomēr esat kļuvis par krāpšanas upuri vai jums rodas aizdomas par krāpšanu, nekavējoties ziņojiet savai bankai un Valsts policijai.