Vēsturiskā stāja un nacionālā pašapziņa
Jānis Ķirškalns, pirmais Rūdolfa Blaumaņa memoriālā muzeja “Braki” vadītājs, tiek godināts par savu stingro nacionālo stāju un nelokāmo principialitāti, īpaši savas karjeras sākumposmā. Viņa dzīvesstāsts, ko akcentē portāls jauns.lv, atklāj personu, kuras patriotism un pašaizliedzība ir cieši saistīta ar “Skroderdienu Silmačos” tradīcijas saglabāšanu un attīstību Latvijā.
Ķirškalns, kurš muzeju vadīja no 1958. līdz 1962. gadam (oficiāli viņa amats darba grāmatiņā bija pārzinis vai zinātniskais līdzstrādnieks Madonas novadpētniecības muzejā), atgriezās no izsūtījuma Sibīrijā un uzņēmās atjaunot postā liktās Blaumaņa dzimtās mājas “Braki”. Viņa vadībā tika atjaunota dzīvojamā māja, un jau 1959. gada maijā muzejs vēra durvis. Vēlāk tika uzcelta arī pirtiņa, klēts un rija.
Principiāls atteikums kalpot okupantu valodai
Tomēr darbu pie muzeja attīstības nācās pamest arī Ķirškalnam. Vēsturiskā informācija liecina, ka viņš tika atlaists no amata, jo atteicās runāt krievu valodā ar padomju armijas formas tērpos esošu ekskursantu grupu. Šis princips bija skaidra demonstrācija pret padomju okupācijas varu un tās valodas politiku. Kāds kompartijas ierēdnis kādreiz pat anekdotiski paziņojis, ka Blaumanis (kaut gan šī anekdote attiecas uz pašu rakstnieku, nevis muzeja vadītāju) dzīvo Ērgļos un saņem personālo pensiju, kas izplatījās arī trimdas presē.
Jānis Ķirškalns nebija profesionāls muzejnieks, bet lielu daļu savu zināšanu ieguva pašizglītojoties un praktiski strādājot. Viņa sieva Milda Ķirškalne arī strādāja muzejā kā darbiniece.
“Skroderdienu” tradīcijas sākumi un attīstība
Kopš 1968. gada vasaras saulgriežu laikā Rūdolfa Blaumaņa dzimtajās mājās “Brakos” dažādi Latvijas teātri izrāda viņa lugu “Skroderdienas Silmačos”. Pirmais iestudējums pieder Madonas Tautas teātrim, un laika gaitā izrādes kļuvušas par leģendārām, piemēram, Valsts Liepājas teātra 350. jubilejas izrāde 1978. gadā.
Lai gan šogad 22. jūnijā Ērgļu amatiertēatris “Brakos” izrādīs Ināras Šteinbergas lugu “Līgo jampadracis”, “Skroderdienas Silmačos” joprojām ir neatņemama “Braku” kultūras programmas sastāvdaļa, īpaši vasaras sezonas laikā, kad muzejs uzņem daudz apmeklētāju. Muzeja vadītāja Zinta Saulīte atzīst, ka “Skroderdienas” ir ne tikai visvairāk spēlētā latviešu luga, bet arī rituāls un piederības sajūta.
“Braki” kā nacionālās kultūras simbols
Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs “Braki” atrodas Ērgļu pagastā un ir rakstnieka dzīves un darba vieta. Šīs vietas atjaunošana un saglabāšana Jāņa Ķirškalna vadībā bija nozīmīgs ieguldījums latviešu kultūras mantojumā. Neskatoties uz grūtībām un politisko spiedienu, Ķirškalna patriotisms un apņemšanās saglabāt latvisko identitāti ir paliekoša liecība par vēsturisko paaudzi, kas cīnījās par savas valsts un kultūras saglabāšanu.
Šobrīd muzejs ir Madonas novada Ērgļu apvienības pārvaldes struktūrvienība. Muzejs piedāvā dažādas ekskursijas un pasākumus, kas saistīti ar Rūdolfa Blaumaņa dzīvi un darbu, tostarp ar viņa slavenāko lugu “Skroderdienas Silmačos”.