Šašliks – no Kaukāza līdz latviešu galdiem
Šašliks, kas mūsdienās ir viens no populārākajiem grilētajiem ēdieniem Latvijā un neatņemama Līgo svētku sastāvdaļa, savulaik nācis no Kaukāza, Vidusāzijas un Tuvo Austrumu reģioniem. Tiek uzskatīts, ka tā pirmsākumi meklējami tūkstošiem gadu senā pagātnē, kur klejotāju tautas gaļu cepa uz iesmiem virs atklātas uguns. Pats vārds “šašliks” cēlies no Krimas tatāru valodas, kur “şış” nozīmē “iesms”. Lai gan ēdiens ir plaši izplatīts dažādās kultūrās, Latvijā tas savu popularitāti sācis gūt tikai aptuveni pirms gadsimta, bet īpaši spilgti ienācis ikdienā un svētkos 20. gadsimta otrajā pusē. Kā informē portāls jauns.lv, šobrīd šašliks ir viens no neatņemamiem Līgo/Jāņu svētku simboliem.
Ceļš uz popularitāti un pielāgošanās latviešu gaumei
Šašlika popularitāte Latvijā pieauga 20. gadsimta otrajā pusē, kļūstot par ierastu ēdienu vasaras izbraucienos pie dabas, ģimenes saiemos un īpaši Jāņu svinībās. Tiek uzskatīts, ka ēdiena izplatībai Krievijas impērijas un vēlāk Padomju Savienības laikā bijusi nozīmīga loma, jo tas kļuva par sastāvdaļu sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas kultūrā. Latvijas pavārgrāmatās šašlika receptes atrodamas jau pirms Otrā pasaules kara, taču sākotnēji tās galvenokārt bija jēra gaļas šašlika receptes, kas nebija tik populāras. Laika gaitā šašliks piedzīvojis arī pielāgošanos vietējai gaumei. Viena no būtiskākajām atšķirībām ir gaļas izvēle – ja musulmaņu zemēs cūkgaļu neizmanto, tad Latvijā tieši cūkgaļas šašliks ir ieguvis vislielāko popularitāti, bieži vien aizstājot tradicionālo jēra gaļu. Tāpat Latvijas šašlika receptēs bieži vien tiek pievienotas mazāk asas garšvielas salīdzinumā ar tradicionālo Kaukāza variantu.
Šašliks kā Līgo svētku neatņemama sastāvdaļa
Aptaujas liecina, ka šobrīd šašlika cepšana ir viena no populārākajām Līgo svētku tradīcijām Latvijā. Pētījumi, kas veikti dažādos gados, regulāri atklāj, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju Līgo svētkos izvēlas cept šašliku. Piemēram, 2015. gada aptaujā 72% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka cep šašliku, kas ierindo šo tradīciju pirmajā vietā starp citām Līgo svētku aktivitātēm, apsteidzot pat ugunskura kurināšanu (70%) un Jāņu siera ēšanu (61%). Līdzīgus rezultātus uzrāda arī jaunākas aptaujas, kurās šašlika cepšana joprojām ir starp pirmajām vietām. Interesanti, ka šī tradīcija saglabā savu aktualitāti – tikai neliela daļa aptaujāto norāda, ka nesvin Līgo svētkus vai neievēro nekādas ar tiem saistītās tradīcijas.
Par šašlika pagatavošanu un variācijām
Šašlika pagatavošanas noslēpums slēpjas kvalitatīvā gaļā un rūpīgi izvēlētā marinādē. Lai gan tradicionāli tiek izmantota jēra vai cūkas gaļa, mūsdienās pieejami dažādi varianti, tostarp vistas un liellopa gaļa. Marinādēm tiek izmantotas gan etiķa, vīna vai augļu sulas bāzes, gan arī jogurts, kefīrs vai majonēze, pievienojot dažādas garšvielas, sīpolus un zaļumus. Svarīgi ir ne tikai gaļas sagatavošana, bet arī cepšanas process. Gaļas gabaliem jābūt vienmērīga izmēra, lai tie vienmērīgi izceptos. Cepšanai vislabāk izmantot labi izdegušas ogles, kas nodrošina vienmērīgu karstumu. Daudzviet pasaulē marinēta, uz iesma cepta gaļa ir pazīstama ar dažādiem nosaukumiem, taču Latvijā ar vārdu “šašliks” visbiežāk saprot tieši uz oglēm ceptu gaļu, kas kļuvusi par vienu no galvenajiem svētku galda elementiem.