Filmas “Mīlestība, kas paliek” recenzija: Samierināšanās māksla šķiršanās ēnas
Islandiešu režisors Hlīnurs Pālmasons ar savu jaunāko darbu “Mīlestība, kas paliek” (The Love That Remains) piedāvā dziļi personisku un emocionāli piesātinātu kino pieredzi, kas pēta attiecību lūzuma punktus un samierināšanās ceļu. Filma, kas piedzīvoja pasaules pirmizrādi Kannu kinofestivālā, nu sasniegusi arī Latvijas skatītājus Riga IFF programmas “Nordic Highlights” ietvaros. Šis ir stāsts par realitāti, kurā cilvēkus un apstākļus spējam novērtēt tikai tad, kad tie zuduši, bet laiks, šķiet, maina savu ritējumu.
Ģimenes portrets pārmaiņu laikā
Filma iepazīstina ar mākslinieces Annas (Sāga Gardarsdottira) un zvejnieka Magnusa (Sverrirs Gudnasons) ģimeni, kurā audzina trīs bērni. Tā atklāj vecāku šķiršanās realitāti un sāpīgo pārmaiņu procesu, kas skar visus ģimenes locekļus. Caur rotaļīgiem un sirsnīgiem mirkļiem Pālmasona kino valodā ataino izdzisušās mīlestības un kopīgo atmiņu rūgteni saldo dabu, kas savijas ar aizvainojumu un nepiepildītām cerībām. Bērnu vajadzības un dzīves nepielūdzamais ritējums piespiež pieņemt jauno situāciju, lai gan emocionālais haoss turpina valdīt. Režisors veiksmīgi attēlo šo sarežģīto emocionālo stāvokli, neslēpjot sāpes, kas parasti tiek turētas dziļi sevī.
Dabas klātbūtne un personiskais pieskāriens
Tiem, kas pazīst Pālmasona iepriekšējos darbus, piemēram, “Dievzeme”, jaunais darbs “Mīlestība, kas paliek” var šķist kā atgriešanās pie saknēm, vienlaikus piedāvājot jaunas dimensijas. Filmā tiek izmantoti trīs slāņi: režisora kino dienasgrāmatas fragmenti, ģimenes emocionālais portrets šķiršanās laikā un transcendentālais audums, kurā satiekas sapņi, zemapziņa un Islandes folklora. Dabai filmā ir būtiska loma – tā kļūst par klusu liecinieci cilvēku pārdzīvojumiem un emociju gammai, atspoguļojot gadalaiku maiņu un dzīves ciklus. Īpašs personisks pieskāriens tiek radīts, iesaistot režisora paša bērnus un suni Pandu (kurš pat saņēmis balvu Kannu kinofestivālā) lomās, padarot filmu vēl autentiskāku un tuvāku.
Lēns kino ar smalku humoru
Hlīnurs Pālmasons raksturīgi veido lēnus un meditatīvus kino darbus, kas pievēršas detaļām un fragmentiem no dzīves. “Mīlestība, kas paliek” nav izņēmums – filma patiks skatītājiem, kuri novērtē fragmentāru sižetu, ziemeļnieciski atturīgu humoru un nedaudz dīvainas metaforas. Aktierdarbi ir precīzi un nepārspīlēti, ļaujot viegli identificēties ar varoņu pārdzīvojumiem. Filma ir kā mīlestības vēstule Islandei, atklājot tās ainavas un cilvēku būtību. Tā ir brieduma filma, kas atstāj vieglu, pārdomu rosinošu sajūtu, līdzīgi kā noplūktas mellenes garša.
Kino pieredze Rīgā
Filma “Mīlestība, kas paliek” Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) ietvaros skatāma vairākos seansos, piedāvājot unikālu iespēju iepazīt islandiešu kinematogrāfiju un režisora Pālmasona īpašo skatījumu uz cilvēka dvēseles meklējumiem.