Rubio brīdinājums par Irānas nodevām
ASV valsts sekretārs Marko Rubio ceturtdien, 25. jūnijā, izteicis nopietnu brīdinājumu par potenciālo Irānas nodevu “izplatīšanos kā infekcija” uz citiem pasaules ūdensceļiem, ja tās netiks savaldītas, šķērsojot Hormuza šaurumu. Viņš uzsvēra, ka šāda situācija var radīt pilnīgu haosa risku globālajā tirdzniecībā un piegādes ķēdēs.
Rubio norādīja, ka Irānas pieprasītās nodevas kuģiem, kas tranzītā izmanto Hormuza šaurumu, varētu tikt attiecinātas arī uz citām svarīgām jūras laivām, radot precedentu un mudinot citas valstis sekot šādam paraugam. Tas savukārt varētu izraisīt globālu nekontrolējamu situāciju, kurā kuģu satiksme un tirdzniecība kļūtu ārkārtīgi apgrūtināta un dārga.
Hormuza šauruma stratēģiskā nozīme
Hormuza šaurums ir viens no vissvarīgākajiem naftas un dabasgāzes tranzīta punktiem pasaulē. Tas savieno Persijas līci ar Omānas līci un Arābu jūru, un caur to ik dienas iziet milzīgs daudzums energoresursu – aptuveni 21 miljons barelu naftas dienā, kas ir aptuveni 21% no globālā naftas šķidrumu patēriņa. Šis šaurums ir vitāli svarīgs arī sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tirdzniecībai, un 2022. gadā caur to gāja apmēram piektā daļa globālā LNG tirdzniecības apjoma. Irāna, kas atrodas šauruma ziemeļu krastā, ir periodiski draudējusi to bloķēt vai ierobežot satiksmi, īpaši konfliktu un spriedzes laikā ar Rietumvalstīm. Šādas draudu izpausmes ir izraisījušas satiksmes kritumu un naftas cenu pieaugumu, radot bažas par globālo energoapgādes drošību.
Kopš 2026. gada sākuma, kad notika militārie incidenti starp Irānu un ASV/Izraēlu, Hormuza šauruma krīze ir demonstrējusi tā ievainojamību. Tika ziņots par kuģu bloķēšanu un pat slēgšanu, izraisot lielāko pasaules energoapgādes traucējumu kopš 1970. gadu krīzes. Lai gan pavasarī tika panākta vienošanās par pamieru un šauruma pakāpenisku atvēršanu, satiksmes apjoms joprojām nav pilnībā atjaunojies līdz pirmskrīzes līmenim. Situācija ir palielinājusi apdrošināšanas izmaksas kuģniecībai un radījusi nestabilitāti piegādes ķēdēs.
ASV nostāja un diplomātiskās sarunas
ASV valsts sekretārs Marko Rubio stingri iebilst pret jebkādām nodevām vai maksām, ko Irāna varētu mēģināt ieviest par kuģošanu caur Hormuza šaurumu. Viņš uzsver, ka šis ir starptautisks ūdensceļš, uz kuru nav attiecināmas valstu nodevas, un ka šāda rīcība ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām. Rubio arī norādījis, ka ASV nepiešķirs Irānai nekādus sankciju atvieglojumus apmaiņā pret šauruma atjaunošanu, ja vien Irāna nepildīs savas saistības kodolprogrammas jautājumos.
Diplomātiskās sarunas starp ASV un Irānu notiek divās fāzēs. Pašreizējā fāze ir vērsta uz vienošanos par šauruma atvēršanu un saistību uzņemšanos par tālāku sarunu procesu attiecībā uz bagātinātā urāna iznīcināšanu un kodolenerģijas darbību ierobežošanu. Jebkādi sankciju atvieglojumi ir stingri atkarīgi no Irānas rīcības un tās atbilstības panāktajām vienošanām.
Potenciālās sekas un riski
Rubio brīdinājums ir saistīts ar bažām, ka Irānas pieeja nodevu iekasēšanai varētu kļūt par modeli citām valstīm ar stratēģiski svarīgiem ūdensceļiem. Ja šī “infekcija” izplatīsies, tas varētu radīt milzīgus traucējumus globālajai tirdzniecībai, palielināt preču cenas un apdraudēt energoapgādes drošību visā pasaulē. Tiek lēsts, ka aptuveni ceturtā daļa no kopējās pasaules jūrniecības ceļā pārvadātās naftas un LNG izmanto Hormuza šaurumu. Jebkādi turpmāki traucējumi šajā reģionā varētu būtiski ietekmēt pasaules ekonomiku.
Situācija pie Hormuza šauruma ir sarežģīta arī tāpēc, ka tas atrodas starp Irānu un Omānu, un abi valstīm ir teritoriālās ūdeņnodes. Turklāt, neskatoties uz mēģinājumiem atjaunot satiksmi, joprojām pastāv bažas par drošību citos svarīgos jūrasceļos, piemēram, Sarkanajā jūrā, kur Irānas atbalstītie hutiešu nemiernieki ir radījuši papildu riskus kuģniecībai.
Starptautiskās kopienas atbildes reakcija
Lai nodrošinātu brīvu kuģošanu un mazinātu riskus, starptautiskā kopiena, īpaši Eiropas valstis, ir uzsākušas iniciatīvas kuģniecības drošības stiprināšanai. Lielbritānija ir nosūtījusi kuģi, kas aprīkots ar modernām mīnu meklēšanas sistēmām, lai palīdzētu attīrīt ūdensceļus un nodrošināt drošību. Šie centieni atspoguļo plašāku pieeju, kas vērsta uz autonomo sistēmu izmantošanu un brīvas navigācijas garantēšanu. Tiek arī plānots evakuēt tūkstošiem jūrnieku, kas joprojām ir iesprostoti reģionā, sadarbojoties ar Irānu, Omānu un citām valstīm.
Lai gan panākta vienošanās par pamieru un sākas sarunas, situācija Hormuza šaurumā un tā tuvumā joprojām ir spriedzes pilna. Rubio izteiktie brīdinājumi uzsver nepieciešamību pēc pastāvīgas diplomātiskās piepūles un starptautiskās sadarbības, lai novērstu potenciālu globālu krīzi un nodrošinātu drošību pasaules jūras satiksmei.