Vadlīnijas paredz arī rīcību sportistiem un komandām, kas brīdinājuma saņemšanas brīdī atrodas ceļā uz sacensību norises vietu. Atkarībā no situācijas paredzēta apstāšanās drošā vietā, organizatoru norādījumu sagaidīšana vai teritorijas pamešana, ja tas iespējams 15 līdz 20 minūšu laikā.
Dokumentā noteikts, ka par drošu telpu uzskatāma vieta, kurā starp cilvēku un ārējo vidi atrodas vismaz divas izturīgas sienas, no kurām vismaz viena ir bez logiem. Savukārt, ja šādu telpu nav, cilvēkiem jāatrodas iespējami tālāk no logiem.
Vadlīnijas arī paredz vairākus aizliegumus. Gaisa telpas apdraudējuma gadījumā nedrīkst filmēt vai fotografēt apdraudējuma avotu, publicēt vai pārsūtīt šādus materiālus, tuvoties aizdomīgiem objektiem vai ignorēt atbildīgo personu norādījumus.
Sporta federācijas atkarībā no konkrētā sporta veida specifikas drīkst precizēt vai papildināt noteikto rīcību, taču šie papildinājumi nedrīkst būt pretrunā ar kompetento valsts institūciju norādījumiem.
Kā ziņots, maijā vairākkārt Latgalē un Vidzemē iedzīvotāji saņēma šūnapraides brīdinājumus par iespējamo gaisa telpas apdraudējumu. Tie bija saistīti ar bezpilota lidaparātu ielidošanu Latvijā, turklāt daži droni arī nokrita un eksplodēja, bet virs Igaunijas NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājs vienu dronu notrieca.
Minētie dronu incidenti bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā.