Tā, piemēram, Igaunijā pēc otrā pensiju līmeņa reformas 2021. gadā pirmajā kārtā pieteikumu par naudas izņemšanu iesniedza 152 675 cilvēki, kas veidoja aptuveni piektdaļu no visiem otrā līmeņa dalībniekiem. Saskaņā ar “Pensionikeskus” datiem, līdz 2021. gada jūlija beigām izmaksai septembrī tika sagatavoti 1,32 miljardi eiro jeb aptuveni 24% no otrā līmeņa apjoma. Latvijai nav obligāti jāatkārto tas pats scenārijs, un šaurs medicīnisks izņēmums nav tas pats, kas pilnīga brīvprātīga izņemšana. Taču Igaunijas piemērs liecina: “elastība” nav nekaitīgs vārds. Tā spēj novirzīt ļoti lielas summas no ilgtermiņa pensiju uzkrājumiem uz šodienas patēriņu, samazinot uzkrājumu bāzi, ja tā netiks atjaunota ar jaunām iemaksām.
Secinājums: pensiju otrais līmenis nav ne konfiskācija, kas maskēta kā uzkrājumi, ne arī bankas noguldījums ar slēdzeni. Tas ir obligāts pensiju mehānisms. Personīgie konti parāda, kā tieši kapitāls veidojas; publiskais pensiju mērķis nosaka, kad un kādam nolūkam tas tiek izmantots. Tāpēc apgalvojums “tā ir vienkārši privāta nauda, ko valsts nelikumīgi aiztur” ir maldinošs. Ja šo kapitālu pārvērš šodienas naudā, deficīts nākotnē nekur neizzudīs. To būs jāsedz kādam citam – tam pašam nākotnes pensionāram, nodokļu maksātājam vai budžetam.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild TVNET GRUPA #SIF_MAF2026