Publikācijā norādīts, ka to būtiski ietekmē Ukrainas triecieni Krimai, kas radījuši degvielas trūkumu, elektroapgādes traucējumus un pastiprinājuši iedzīvotāju aizplūšanu no reģiona.
Laikraksts raksta, ka Ukrainas dronu un raķešu spēju attīstība ļāvusi veikt triecienus tālāk no frontes līnijas, kas arvien biežāk apgrūtina Krievijas pretgaisa aizsardzības spējas.
Tiek uzsvērts, ka pēdējos mēnešos Ukrainas uzbrukumi kļuvuši intensīvāki gan Krimā, gan Krievijas teritorijā, tostarp Maskavas apgabalā, kur nesen noticis viens no lielākajiem dronu triecieniem kopš kara sākuma. Tā dēļ tika traucēta lidostu darbība un bojāta arī naftas pārstrādes infrastruktūra.
Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka šā uzbrukuma laikā visā valstī esot notriekti gandrīz tūkstotis dronu, kas esot rekords vienas operācijas ietvaros. Tikmēr Krimā pieaugošā spriedze likusi vietējām varasiestādēm ieviest ārkārtas režīmu.