Vācija iepriekš atkārtoti noraidījusi Polijas prasības maksāt reparācijas, apgalvojot, ka Varšava no kompensācijas par nacistu nodarītajiem zaudējumiem esot atteikusies jau 1953. gadā un ka šis jautājums esot izsmelts.
Savukārt Polija norāda, ka 1953. gada lēmums par atteikšanos no reparācijām, pirmkārt, attiecies vienīgi uz toreizējo komunistisko Austrumvāciju jeb tā dēvēto Vācijas Demokrātisko Republiku (VDR) un, otrkārt, šādu lēmumu pieņēmusi neleģitīmā toreizējā komunistu marionešu valdība PSRS spiediena rezultātā.
Varšava noraida arī Berlīnes apgalvojumus, ka jautājums it kā esot galīgi izbeigts līdz ar 1990. gada Vienošanos par galīgo noregulējumu attiecībā uz Vāciju, kas kļuva par starptautisko pamatu Vācijas apvienošanai. Šo Vienošanos tolaik slēdza Austrumvācija un Rietumvācija, kā arī četras bijušās okupācijas varas – ASV, Francija, Lielbritānija un Padomju Savienība.
Saskaņā ar aplēsēm, kas tika izdarītas iepriekšējās valdības laikā, ko veidoja šobrīd opozīcijā esošā nacionālkonservatīvā partija “Likums un taisnīgums” (PiS), Polijai reparācijās pienākas 6,2 triljoni zlotu (1,5 triljoni eiro).
Kad PiS valdību nomainīja Donalda Tuska veidotais kabinets, ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis 2024. gada februārī paziņoja, ka Polija neuzturēs reparāciju prasību pret Vāciju.
Savukārt toreizējais Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņoja, ka Berlīne būtu gatava izdarīt humanitāru žestu un atvēlēt 200 miljonus eiro kompensācijām vēl dzīvajiem nacistu upuriem. Tomēr Tusks šo summu uzskatīja par nepietiekamu, vēsta “Süddeutsche Zeitung”.