Krievijas karaspēka pārdislokācijas riski NATO pierobežā pēc uguns pārtraukšanas Ukrainā
ASV Kara pētniecības institūts (ISW) ir paudis nopietnas bažas par iespējamām sekām, ja Ukrainā tiktu panākta uguns pārtraukšana vai ilgstoša karadarbības apturēšana. Saskaņā ar ISW analīzi, šāds scenārijs dotu Krievijas Federācijai unikālu iespēju ātri pārdislocēt savus karaspēkus uz robežu ar NATO dalībvalstīm. Tas radītu jaunas, potenciāli vēl nopietnākas drošības problēmas Eiropas Savienībai un Ziemeļatlantijas aliansei, jo Krievija varētu nostiprināt savu militāro klātbūtni tieši pie alianses austrumu flanga.
Šī stratēģiskā kustība nebūt nav negaidīta, jo Krievijas militārā vadība jau ilgāku laiku demonstrē nodomu sagatavoties potenciālam konfliktam ar NATO. Analītiķi norāda, ka Krievija jau ir sākusi aktīvi veidot informatīvu un psiholoģisku priekšnoteikumu savai kampaņai, kas vērsta uz iespējamo karu ar NATO. Šis process, ko ISW dēvē par “Nulles fāzi”, ietver dažādas atklātas un slēptas darbības. Pēdējā laikā ir vērojams ievērojams Krievijas uzbrukumu pieaugums NATO dalībvalstīm, tostarp drona uzlidojumi NATO gaisa telpā. Šī uzbrukumu intensifikācija kopš 2025. gada rudens liecina par koordinētu darbību modeli, kas norāda uz Krievijas gatavošanos virzīties uz augstāku kara līmeni nekā pašreizējā situācija Ukrainā.
Krievijas stratēģiskās kustības un NATO reakcija
ASV Kara pētījumu institūts ir analizējis Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova izteikumus, kas vēlreiz apstiprina Kremļa plašākos mērķus – panākt pilnīgu politisko kontroli pār Ukrainu pirms kara oficiālas izbeigšanas. Šādi apgalvojumi saskan ar Vladimira Putina vispārējo uzvaras teoriju, kas paredz, ka Krievijai ir pietiekami resursi un kaujas spējas, lai turpinātu pakāpenisku virzību uz priekšu un uzvarētu izsīkuma karā pret Ukrainu. Šī teorija balstās uz pieņēmumu, ka Krievija spēs pārciest Rietumu atbalstu Ukrainai un Ukrainas spēju pretoties agresijai.
Neraugoties uz pastāvīgo karadarbību Ukrainā, Krievija neparāda nekādas pazīmes, ka tā gatavotos pēckara situācijai. Gluži pretēji, Krievija pārvieto savus karavīrus un spēkus jaunu uzbrukuma operāciju veikšanai. Šie novērojumi pilnībā atbilst Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Krievijas Ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova nesenajiem izteikumiem, kas ir daļa no plašākiem Kremļa centieniem piespiest Ukrainu un Rietumus nekavējoties piekrist Krievijas maksimālistiskajām prasībām, radot iespaidu, ka Krievijas uzvara ir neizbēgama un tās agresija nākotnē tikai pastiprināsies.
Krievijas militārā vadība arī signalizē, ka tā ir iecerējusi uzvarēt “izsīkuma karā” pret Ukrainu. Šī stratēģija balstās uz pārliecību, ka Krievija varēs izmantot savu cilvēkresursu un materiālo resursu pārākumu, lai sagrautu Ukrainas spēkus. Šādi izteikumi, ko pauž Putins un Gerasimovs, ir daļa no plašākiem Kremļa centieniem piespiest Ukrainu un Rietumus piekrist viņa prasībām, baidoties no neizbēgamas Krievijas uzvaras un turpmākas agresijas pastiprināšanās.
Krievijas militārā aktivitāte un potenciālais NATO apdraudējums
Saskaņā ar ISW novērojumiem, Krievijas karaspēks ir veicis atsevišķas uzņēmības darbības gar Ukrainas frontes līnijām, taču šīs kustības ir ļoti lēnas un pakāpeniskas. Piemēram, ziņots par elementu pārvietošanu no Krievijas pierobežas rajoniem uz Sumu apgabala ziemeļiem, kas liecina par iespējamu pulka sadalīšanu starp diviem virzieniem. Tomēr, lai gan šīs ir atsevišķas kustības, tās kopumā neliecina par strauju uzbrukuma gatavību vai plašu frontes pārrāvumu.
Tas ir pretstatā potenciālajai Krievijas spēku masveida pārdislokācijai uz NATO robežu, ko varētu izraisīt uguns pārtraukšana Ukrainā. Šāda situacija radītu jaunu, nopietnu izaicinājumu NATO drošībai. Virzība uz austrumu flangu ir daļa no plašākas Krievijas stratēģijas, kas vērsta uz NATO destabilizāciju un Eiropas demokrātiju graušanu. Augstākās drošības iestādes, piemēram, Vācijas Federālais izlūkdienests, jau ir brīdinājušas, ka Eiropai jāgatavojas tālākai eskalācijai no Krievijas puses un ka Krievija varētu uzbrukt NATO agrāk nekā paredzēts (nevis 2029. gadā). Tiek uzsvērts, ka Krievija cenšas izzināt Eiropas robežas, destabilizēt demokrātijas, šķelt sabiedrības un iebiedēt pilsoņus.
Krievijas pēdējo mēnešu laikā ir pastiprinājusi savas informācijas un psiholoģiskās operācijas, kas vērstas pret NATO dalībvalstīm. Šīs darbības ietver sabotāžu misijas, elektroniskās karadarbības traucējumus, GPS traucējumus un pat dedzināšanu. Tas viss norāda uz Krievijas gatavošanos jaunam kara līmenim, iespējams, tieši pret NATO. Šī “Nulles fāze” ir pirmais solis, gatavojoties potenciālam karam ar NATO.
Krievijas demogrāfiskās un ilgtermiņa stratēģijas
Papildus militārajām darbībām, ISW norāda arī uz Krievijas centieniem mainīt demogrāfisko situāciju okupētajās Ukrainas teritorijās. Šīs darbības tiek veiktas, lai pamatotu Krievijas pretenzijas uz šīm zemēm. Šis ir viens no ilgtermiņa stratēģijas elementiem, kas liecina par Krievijas vēlmi ne tikai iegūt kontroli pār Ukrainu, bet arī nodrošināt savu pozīciju reģionā ilgtermiņā.
Krievijas militārā klātbūtne pie NATO robežām, īpaši pie Somijas un Igaunijas, tiek pastiprināta. Ir novērota jaunu telšu, lidmašīnu angāru un noliktavu celtniecība, kas signalizē par ilgtermiņa stratēģiju atbildes reakcijā uz Somijas pievienošanos NATO. Šīs darbības ir daļa no Krievijas plāniem sagatavoties spēku pārdislokācijai pēc kara Ukrainā beigām. Somijas un Igaunijas amatpersonas pauž bažas, ka tuvāko gadu laikā Krievijas militārā klātbūtne pie to robežām varētu sasniegt draudīgus apmērus, palielinoties karavīru skaitam tūkstošos.
Analītiķi uzskata, ka Krievija uztver Arktikas reģionu kā vienu no galvenajiem elementiem savas lielvalsts identitātē, un piekļuve tai ir būtiska tās statusam. Šī pieeja skaidro Krievijas pastāvīgo interesi par militāro klātbūtni šajā reģionā, kas robežojas ar NATO dalībvalstīm.