Gigantiskas investīcijas un datu centru revolūcija
NVIDIA, tehnoloģiju gigants, kas pazīstams ar saviem jaudīgajiem grafiskajiem procesoriem (GPU), ir paziņojusi par saviem vērienīgajiem plāniem investēt līdz pat 100 miljardiem dolāru uzņēmumā OpenAI. Šis drosmīgais solis ir daļa no stratēģiskas vienošanās, kas paredz radīt jaunu paaudzes datu centrus, kas būs nepieciešami mākslīgā intelekta (MI) modeļu apmācībai un darbībai. Būtībā šī sadarbība ir solis pretī globālas MI infrastruktūras pilnveidošanai.
Milzīgs enerģijas patēriņš un iespaidīgs mērogs
Vienošanās paredz izvietot NVIDIA sistēmas, kuru kopējā jauda sasniegs vismaz 10 gigavatus (GW). Lai to labāk izprastu, šāds enerģijas apjoms spētu nodrošināt elektroenerģiju miljoniem mājsaimniecību un pielīdzināms aptuveni desmit atomreaktoru jaudai. Šis patēriņš ir ievērojami vairāk nekā tipiski mūsdienu datu centri, kas parasti patērē 50-100 megavatus (MW), reti pārsniedzot 1 GW. Šāda jauda ir salīdzināma ar vairāku lielu pilsētu kopējo enerģijas patēriņu, kas liecina par šī projekta patiešām satriecošo mērogu.
Pirmā infrastruktūras kārta plānota uzsākt darbību 2026. gada otrajā pusē, balstoties uz NVIDIA Vera Rubin platformu un tās uzlaboto versiju Rubin Ultra. Šīs sistēmas aprīkotas ar jaudīgiem paātrinātājiem, kuriem ir 76 terabaitu (TB) HBM4 atmiņa. Paredzams, ka tie spēs nodrošināt MI loģiskās izvadīšanas ātrumu līdz pat 3,6 eksaflopa (FP4) un apmācību 1,2 eksaflopa (FP8). Rubin Ultra, savukārt, piedāvās iespaidīgus 15 eksaflopus FP4 loģiskajai izvadīšanai un 5 eksaflopus FP4 apmācībai, izmantojot 14 GB300 GPU un 365 TB HBM4e atmiņu. Lai gan jaunākās paaudzes GPU un centrālie procesori jau tiek ražoti, precīzs NVIDIA ieguldījuma veids – skaidra nauda, mākoņdatošanas kredīti vai aprīkojums – vēl nav precizēts.
Stratēģiska neatkarība un nākotnes vīzija
Šī vienošanās ļauj OpenAI samazināt savu atkarību no Microsoft, kas joprojām ir galvenais investors un mākoņdatošanas resursu nodrošinātājs. Jau janvārī Microsoft pārskatīja partnerības nosacījumus, atļaujot OpenAI veidot papildu infrastruktūru arī ar citiem partneriem. Tas atvēris durvis tādiem ambicioziem projektiem kā Stargate, kura vērtība tiek lēsta ap 500 miljardiem dolāru. OpenAI līdzdibinātājs un izpilddirektors Sems Altmans uzsvēra: „Aprēķināšanas jauda ir visa pamatā. Infrastruktūra kļūs par nākotnes ekonomikas pamatu, un mēs to izmantosim jauniem MI atklājumiem un plašai ieviešanai.”
Šī sadarbība ir papildinājums jau esošajām OpenAI partnerattiecībām ar tādiem uzņēmumiem kā Microsoft, Oracle un SoftBank, parādot stratēģisku virzību uz diversificāciju un tehnoloģisko neatkarību. Turklāt, šī ziņa ir radījusi ievērojamu ietekmi uz NVIDIA akciju vērtību, palielinot tās tirgus kapitalizāciju par aptuveni 170 miljardiem dolāru.
Enerģētiskie un ekoloģiskie izaicinājumi
Šis gigantiskais projekts neizbēgami aktualizē jautājumus par enerģijas patēriņu un tā ietekmi uz vidi. Jau tagad datu centri patērē aptuveni 1,5% no pasaules elektroenerģijas, un prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam šis skaitlis varētu sasniegt 945 teravatstundas (TWh). Infrastruktūra ar 10 GW jaudu tikai saasinās šo problēmu.
Lai risinātu šīs problēmas, lielie tehnoloģiju uzņēmumi arvien biežāk pievēršas kodolenerģijai. Piemēram, Microsoft ir vienojusies par reaktora Three Mile Island darbības atsākšanu, savukārt Amazon Web Services iegādājusies datu centru netālu no kodolspēkstacijas Susquehanna. NVIDIA un OpenAI partnerība varētu kļūt par vēsturē lielāko infrastruktūras projektu MI jomā. Tas sola vēl straujāku ģeneratīvo modeļu attīstību un jaudīgākus rīkus, taču vienlaikus uzsver nepieciešamību pēc milzīgām investīcijām un rada būtiskus jautājumus par enerģētisko stabilitāti un vides ilgtspēju, kas tuvākajos gados kļūs par galvenajiem izaicinājumiem visai nozarei.