Tuvākās briesmas: Kā uguns pārtraukšana Ukrainā var apdraudēt NATO drošību
Pasaules uzmanības centrā arvien turpinās karš Ukrainā, taču starptautiskās drošības eksperti brīdina par jaunu, potenciāli vēl bīstamāku situāciju, kas varētu rasties, ja tiktu panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu. ASV Kara pētniecības institūts (ISW) norāda, ka jebkāda ilgstoša karadarbības apturēšana Ukrainas teritorijā dotu Krievijai stratēģisku priekšrocību – iespēju strauji pārdislocēt savus spēkus tuvāk NATO valstu robežām. Šāda manevrēšana varētu radīt ievērojamus draudus aliansei krietni agrāk, nekā to pašlaik prognozē daudzas Eiropas amatpersonas, radot spriedzi un satraukumu drošības aprindās.
Krievijas stratēģiskā spēle un NATO gatavība
Analītiķi uzsver, ka Krievija varētu nonākt tā dēvētajā “nulles fāzē”, sagatavojot augsni un radot nepieciešamo informatīvo un psiholoģisko klimatu iespējamai militārai kampaņai pret NATO nākotnē. Šis scenārijs liek domāt par plašāku Krievijas ambīciju īstenošanu, kas pārsniegtu Ukrainas robežas. Tāpat tiek atzīmēts, ka Krievija jau vairākus gadus nav spējusi atrisināt fundamentālas problēmas savā armijā, piemēram, upju šķērsošanu, kas apliecina tās militāro problēmu dziļumu. Tomēr, neskatoties uz neveiksmēm frontē, Krievija turpina meklēt veidus, kā destabilizēt situāciju Eiropā un mazināt atbalstu Ukrainai. Māris Riekstiņš, Latvijas vēstnieks NATO, skaidro, ka šādas provokācijas bieži vien ir vērstas uz Rietumu sabiedrības sašķelšanu un mazinātu atbalstu Kijivai, cerot, ka Eiropas valstu valdības spiedīsies samazināt palīdzību Ukrainai, lai stiprinātu savu aizsardzību. Tiek izmantoti gan hibrīdkara elementi, gan sabotāžas pret infrastruktūru un informatīvie kari, lai gan Krievija oficiāli noliedz savus ekspansīvos nodomus.
NATO plāni un pastiprinātā gatavība
Šī potenciālā draudu eskalācija nav palikusi bez ievērības NATO. Tiek izstrādāti vairāki “sauszemes koridori”, pa kuriem ASV karaspēks un militārā tehnika varētu ātri pārvietoties uz frontes līnijām, ja sāktos plašs Eiropas sauszemes karš ar Krieviju. Šie plāni paredz, ka ASV karavīri izkāptu piecās Eiropas ostās un pa iepriekš noteiktiem loģistikas maršrutiem dotos uz austrumiem. Lai nodrošinātu nepārtrauktas sakaru līnijas, NATO plāno paplašināt maršrutus ar citām ostām, tādējādi novēršot Krievijas iespējas tos pārraut. Ģenerālleitnants Aleksandrs Solfranks atzīmē, ka Krievijas raķešu uzbrukumi loģistikas sistēmām Ukrainā ir ļoti postoši, tāpēc NATO plāno izmantot arī Itālijas, Grieķijas un Turcijas ostas gadījumā, ja Ziemeļeiropas ostas tiktu apdraudētas. Viņš piebilst, ka Krievija ir nonākusi “nulles fāzē”, lai radītu informatīvos un psiholoģiskos priekšnosacījumus iespējamai kara sagatavošanas kampaņai pret NATO. NATO arī izstrādā jaunus uzraudzības rīkus, piemēram, bezpilota lidaparātus, kas ļaus aliansei efektīvāk novērot plašas teritorijas, karaspēka kustības un kaujas operācijas, tādējādi pastiprinot savu spēju reaģēt uz potenciālajiem draudiem. Patlaban šie Krievijas testēšanas gadījumi tiek veidoti tā, lai tie neizraisītu pilna mēroga atbildes reakciju no NATO, tomēr, ja šādi incidenti tiks atstāti bez atbildes, ir sagaidāma to intensificēšanās. Militārā loģika liecina, ka Krievijai varētu būt plāni uzbrukumiem NATO valstīm, taču šādi scenāriji tiek apspriesti arī Rietumos. Lēmumus ietekmē NATO gatavība reaģēt, ASV nostāja un citi ģeopolitiski faktori. Patlaban nav pamata domāt, ka Krievija būtiski apšauba NATO spējas, taču ir svarīgi novērtēt, vai Krievija tic NATO vienotai atbildei.
Eiropas Savienības un Baltijas valstu loma drošības stiprināšanā
Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja Roberta Metsola uzsver, ka Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību, jo Baltijas valstis gadiem ilgi ir brīdinājušas par Krievijas draudiem. Viņa norāda, ka incidentu skaits Baltijas jūrā pieaug, un kaimiņvalstis kļūst arvien agresīvākas. Suvalku koridors tiek atzīts par vienu no kritiskākajiem punktiem pasaulē. Metsola pauž, ka Eiropai vajadzēja agrāk uzklausīt Baltijas valstu brīdinājumus, īpaši pēc Krimas aneksijas un Kremļa sponsorētajām dezinformācijas kampaņām. Viņa atzīmē, ka Krievijas un Baltkrievijas kopīgās militārās mācības pierāda, ka Krievija joprojām demonstrē savu militāro spēku. Viņa arī norāda uz nesenajiem bezpilota lidaparātu incidentiem virs Polijas, Rumānijas, Dānijas un Vācijas, kā arī Krievijas iznīcinātāju ielidošanu Igaunijas gaisa telpā, uzsverot, ka tie nav atsevišķi gadījumi, bet gan jauns provokāciju līmenis uz sauszemes, jūrā un gaisā. Lai gan Krievijas armija ir cieta neveiksmi Ukrainā, tās centieni radīt spriedzi Eiropā nav apsīkuši, un tā izmanto gan militāro, gan hibrīdo ietekmi. Eiropas politiskais smaguma centrs ir pārvietojies uz austrumiem, un ir svarīgi, lai Eiropas Savienība un NATO stiprinātu savu drošību un pretotos Krievijas ietekmei.