Pilsētiņas iedzīvotājiem ir gana
Kena uzbrukums pārdevējam Bo pilsētiņas iedzīvotājiem bija pēdējais salmiņš. Izdevumam “New York Times” Bo meita Šerila Hjūstone vēlāk stāstīja: “Mēs bijām tik sarūgtināti un nikni par to, ka likums mūs pieviļ, ka kāds nolēma rīkoties. Nevienam nebija ne jausmas, kādā murgā mēs dzīvojam.”
1981. gada 10. jūlijā Skidmoras iedzīvotāji sapulcējās, lai satiktos ar šerifu un aprunātos par Kena radīto situāciju pilsētā. Šerifs ierosināja izveidot sardzes grupas un izvairīties no konfrontācijas ar Kenu. Ļaudīm tomēr bija citi plāni.
Kad šerifs bija devies prom, ļaužu pūlis aizgāja līdz vietējam krodziņam, kur Kens ar savu mazgadīgo sievu malkoja rīta dzērienu. Kad Kens atstāja bāru, pūlis viņam sekoja, ielencot viņa auto. Drīz pēc tam izskanēja šāvienu troksnis un Kens saļima pie auto stūres. Šauts tika no diviem ieročiem, tomēr, kurš šāva, – nebija zināms.
Kena Makelroja kaps. Foto: Wikimedia Commons
Skidmoras iedzīvotājiem bija gana, pacietības mērs bija pilns. Kens bija nogalināts, un sabiedrība juta, ka tas bijis pelnīti, tāpēc slepkava nav jāsoda. Policijai gan šķita citādāk, tāpēc tika sākta izmeklēšana, tomēr pilsētiņas iedzīvotāji prata turēt muti. Atbildes parasti bija divas: neredzēju, kurš, vai nezinu, kas viņš bija.
Tiesa, visiem bija skaidrs, kāpēc liecinieki atteicās sadarboties un runāt. Vienkārši visi bija laimīgi un apmierināti, ka Kens beidzot ir miris. Viņu iesīkstējusī problēma nu beidzot bija atrisināta.
Vai tur arī klusētu, ja būtu nonācis līdzīgā situācijā?