Leģendārās Kodak nākotne pakļauta nopietnām šaubām
Kompānija Kodak, kas ar savu vārdu vairāk nekā 133 gadus ir saistīta ar fotogrāfiju pasaules attīstību, šobrīd stāv uz finansiālā kraha sliekšņa. Neseno finanšu pārskatu datu analīze atklāj drūmu ainu: uzņēmumam pietrūkst līdzekļu, lai izpildītu savas parādsaistības, radot nopietnas bažas par tā turpmāku darbību.
Finanšu rādītāji un Kodak parādu slogs
Šī gada otrajā ceturksnī Kodak ieņēmumi sasniedza 265 miljonus dolāru, kas ir neliels kritums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, kad tie bija 267 miljoni dolāru. Vēl satraucošāks ir peļņas rādītājs – ja pirms gada uzņēmums guva 26 miljonus dolāru peļņu, tad tagad tas fiksējis 26 miljonu dolāru zaudējumus. Tomēr visbūtiskākā problēma ir aptuveni 500 miljonu dolāru parāds, kas jāatmaksā līdz 2026. gada maijam. Diemžēl pašlaik uzņēmumam trūkst gan nodrošināta finansējuma, gan brīvas likviditātes, lai savlaicīgi segtu savas saistības, ja tās kļūs neatliekamas.
Kodak galvenais grāmatvedis un korporatīvais kontrolieris, Ričards Maikls, savā paziņojumā ASV Vērtspapīru un biržu komisijai tieši norādījis: „Kodak ir parāds, kura maksājuma termiņš iestāsies tuvāko 12 mēnešu laikā, taču tam nav ne apstiprināta finansējuma, ne pietiekamas likviditātes, lai izpildītu saistības esošajos nosacījumos.” Viņš piebildis, ka šie apstākļi „nopietni apšauba uzņēmuma spēju turpināt darbību”.
Cerību stari un tirdzniecības šķēršļi
Neskatoties uz krīzes dziļumu, Kodak vadība pauž gatavību mēģināt pirms termiņa nomaksāt ievērojamu daļu no parāda, cita starpā paredzot pārtraukt iemaksas uzņēmuma pensiju fondā. Tomēr finansiālajam spiedienam pievienojas arī tirdzniecības barjeras. Donalda Trampa administrācijas ieviestie tarifi rada būtisku risku, jo ievērojama daļa Kodak produkcijas – kameras, filmas, drukas krāsas – tiek ražota tieši ASV. Tas nozīmē, ka tās nonāk piegādes ķēdēs, kur tarifu palielinājums var radīt papildu izmaksas, pasliktinot jau tā sarežģīto situaciju.
No slavas virsotnes līdz bankrota ēnai
Kodak vēsture aizsākās 1880. gadā, kad Džordžs Īstmests no Ročesteras, Ņujorkas štatā, patentēja sausu fotoplāksīšu izgatavošanas aparātu. 1892. gadā uzņēmums tika oficiāli nodēvēts par Eastman Kodak Company. 20. gadsimta 70. gados Kodak kontrolēja aptuveni 90% fotoaparātu tirgus un 85% fotofilmu pārdošanas apjoma ASV. Taču ar digitālo tehnoloģiju parādīšanos uzņēmums 2004. gadā lielākajā daļā valstu pārtrauca tradicionālo kinofilmu kameru tirdzniecību.
2012. gadā Kodak pasludināja bankrotu saskaņā ar 11. nodaļas procedūru, ar parādiem 6,75 miljardu dolāru apmērā. Pēc bankrota procedūras pabeigšanas 2013. gadā, uzņēmums savu darbību fokusēja uz komerciālo poligrāfiju, iepakojumu un zīmola licenzēšanu. Tika izmēģināts laist klajā viedtālruņus, pat izveidota sava kriptovalūta KodakCoin, un pandēmijas laikā pat ražoti farmaceitiskie ingredienti. Taču pēdējais projekts beidzās ar skandālu un izmeklēšanu, kas lika to pārtraukt.
Neparedzētus panākumus Kodak guva modes segmentā. Dienvidkorejā pašlaik darbojas vairāk nekā 120 fiziskie veikali, kas tirgo tikai apģērbus ar zīmola simboliku. Tomēr šis virziens nenes pietiekamus ienākumus, lai noturētu uzņēmumu virs ūdens. Tas liecina, ka leģendārais fotogrāfijas pionieris, kas reiz bija sinonīms tūkstošiem fotogrāfu, varētu drīzumā kļūt par aizvēstures relikviju.