Turklāt, ja iepriekš krīzes bija kaut kas tāds, kas notiek ļoti reti, tad tagad mēs pierodam pie tā, ka krīze notiek ik pēc dažiem gadiem. Tas rada spiedienu uz cilvēku nākotnes gaidām un līdz ar to uz vēlmi ieguldīt, kas tālāk ietekmē izaugsmi.
“Galvenā ietekme patiešām ir tāda, ka daudzi domā, vai šis ir īstais laiks ieguldīt? Un tad dažkārt uzņēmumi atliek investīcijas, lai redzētu, vai situācija kļūs mierīgāka,” sacīja Kīsveks.
Vienlaikus Kīsveks norādīja, ka Eiropa kopumā ir bijusi pārāk lēna, lai gan “modinātājzvans” ir noskanējis jau vairākas reizes gan kara Ukrainā, gan ASV politikas izmaiņu dēļ.
“Es patiešām domāju, ka mēs neesam pietiekami ātri. Ir atskanējis modinātājzvans, un varbūt mūsu acis ir atvērtas, bet mēs kā Eiropa vēl neesam izkāpuši no gultas. Tagad es redzu mazliet vairāk pozitīvu zaļo asnu Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā. Ir daudz lielāka Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vienotība, un tā izpaužas gan augstākajā politiskajā līmenī, gan aizsardzības jomā kopā ar Poliju jau plašākā Baltijas jūras reģionā. Arī privātais sektors tagad ir uzņēmies daudz lielāku iniciatīvu attiecībā uz reģionālo savienojamību, nekā tas bija agrāk,” sacīja Ziemeļu Investīciju bankas vadītājs.
Viņš uzsvēra, ka šajā ziņā daudz ir jāmācās no Ukrainas, kas ir spējusi ieviest inovācijas daudz vairāk nekā mēs Eiropā, kur nav kara.
Ziemeļu Investīciju banka ir starptautiska finanšu institūcija, kuras īpašnieki ir Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija. Banka izsniedz kredītus gan tās astoņās dalībvalstīs, gan ārpus tām.