“Tajā laikā nebija iespēju tik rūpīgi izpētīt pretiniekus, kā tas ir iespējams tagad. Mēs par Fēru salu komandu nezinājām vispār neko, taču tas mūs neuztrauca. Zinājām, ka mums jābūt spēcīgākiem, bijām pārliecināti, kā tādi esam. Skaidrs, ka uztraukums bija, jo tā taču bija ne tikai kluba, bet arī Latvijas futbola vēsturē pirmā spēle Eiropas kausu izcīņā,” notikumus pirms 34 gadiem atceras Vitālijs Astafjevs. “Interesants jau bija pats brauciens – Fēru salas bija kaut kas pilnīgi nezināms un eksotisks. Salās jāielido starp klintīm, visapkārt fjordi. Skaisti. Tas bija īsts piedzīvojums. Laukumā devāmies ar lielu pārliecību, ka uzvarēsim. Toreiz mums ne Fēru salu klubi, ne izlase nebija tik nopietni pretinieki, tagad laiks ir mainījies… Man izdevās gūt vienus no efektīgākajiem vārtiem karjerā – Igors Troickis piespēlēja uz brīvu vietu un no apmēram 25 metriem man padevās neatvairāms sitiens. Žēl, ka nekur nevar atrast tās spēles ierakstu, tādus vārtus bieži gūt neizdodas. Spēli no Fēru salām neviens neredzēja, tā ka atbildes spēlē Rīgā mēs centāmies savu līdzjutēju klātbūtnē vēlreiz apliecināt, ka esam pārliecinoši pārāki par Fēru salu čempioniem.”
