Tarmo Normā (Tarmo Noormaa) ir etnomūziķis, piecus gadus veltījis, studējot Tartu Universitātes Vīlandes kultūras akadēmijā igauņu tradicionālo diatonisko (skaņkārtas pamatpakāpju) ermoņiku (lõõtspill) vēsturi un spēlēšanu.
Gadu studējis apmaiņas programmā Sibēliusa Mūzikas akadēmijā Helsinkos, kur viņa meistari bija somu akordeona virtuozs Anti Pālanens (Antti Paalanen) un norvēģu etnomūziķis Toms Villijs Rustads (Tom Willy Rustad).
Tarmo vada Viljandi Folkfestivāla programmu jau 20 gadus, un šo gadu laikā ir pieredzējis, kā festivāls no lokālas kultūras iniciatīvas ir pārtapis starptautiskā notikumā, kas daudziem kalpo ne tikai par saturīgas un dvēseli bagātinošas izklaides un atpūtas pieredzi, bet arī par jaunu pētījumu lauku atklāšanas vietu un starptautisku kontaktu dibināšanas un paplašināšanas platformu.
Vēl pirms trīsdesmit gadiem Viljandi bija pusmirusi, Padomju armijas militāro bāzu ielenkta un faktiski slēgta pilsēta ar visai drūmu reputāciju.
Sērkociņu fabrikas galvenā ēka Viljandi, kas būvēta 1904. gadā un pēc tam piedzīvojusi paplašinājumu, līdz Otrā pasaules kara laikā 1941. gada vasarā lielākā daļa vēsturiskā industriālā kompleksa tika nopostīta. Foto: Viljandi pilsētas muzejs/www.memoryandconscience.eu
Taču 1993. gadā dzimusī pilsoniskā iniciatīva, kuru aizsāka pirmie Viljandi Kultūras akadēmijas folkmūzikas studenti, rosināja ievērojamas pārvērtībām. Šodien Viljandi Folkmūzikas festivāls ir pierādījums tam, ka kultūra – un, šajā gadījumā, tieši tautas kultūra – var kalpot par stratēģisku dzinējspēku, kas spējis pilnībā pārrakstīt ap 17 000 iedzīvotāju plašās pilsētas identitāti un tās vietu Eiropas kartē.