Saeima uzsāk 2026. gada budžeta projektu izskatīšanu, prioritātes – drošība un ģimenes
Šodien, 18. oktobrī, Saeima ir nodevusi izskatīšanai komisijās nākamā gada valsts budžeta projektu un tā pavadošo likumprojektu paketi, kas ietver teju 50 likumprojekti. Šis plašais tiesību aktu kopums paredz būtiskas pārmaiņas vairākās jomās, tostarp nodokļu sistēmā un izdienas pensiju reformā. Budžeta prioritātes 2026. gadam ir noteiktas kā valsts drošības stiprināšana, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība.
Drošības stiprināšana un ģimeņu atbalsts
Valsts 2026. gada budžets, kas dēvēts par “drošākas nākotnes budžetu”, paredz ievērojamu finansējuma pieaugumu valsts drošības stiprināšanai, novirzot tam 448,3 miljonus eiro. Šie līdzekļi tiks izmantoti Nacionālo bruņoto spēku spēju uzlabošanai, militārās infrastruktūras un robežu aizsardzības sistēmu attīstībai, kā arī vietējās aizsardzības industrijas izaugsmes veicināšanai. Tas ir būtisks solis, lai nodrošinātu valsts spēju pretoties potenciālajiem draudiem un saglabāt mieru reģionā. Eiropas Savienības fondu investīcijas plānots saglabāt vēsturiski augstā līmenī, pārsniedzot vienu miljardu eiro, kas sekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi un noturību. Tāpat paredzēts pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro, kas stiprinās reģionu attīstību un sabiedrības noturību pret krīzēm.
Būtiskas izmaiņas sagaida arī ģimenes ar bērniem. Vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts tiks palielināts no 421,17 uz 600 eiro, bet bērna kopšanas pabalsts pieaugs no 171 līdz 298 eiro mēnesī. Šie pasākumi apliecina valdības apņemšanos radīt labvēlīgāku vidi ģimenēm un veicināt demogrāfisko situāciju valstī.
Izmaiņas nodokļu sistēmā un izdienas pensiju reformā
Nākamā gada budžeta pavadošajā likumprojektu paketē iekļautas arī vairākas nozīmīgas izmaiņas nodokļu jomā. Tiek plānots paaugstināt neapliekamo minimumu no 510 līdz 550 eiro mēnesī, kā arī palielināt minimālo algu no 740 līdz 780 eiro mēnesī. Šīs izmaiņas mērķētas uz darbaspēka nodokļu sistēmas vienkāršošanu un ienākumu pieaugumu iedzīvotājiem. No 2026. gada 1. jūlija kā pilotprojekts uz vienu gadu tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai, cerot mazināt inflācijas ietekmi uz pārtikas cenām. Savukārt no 2026. gada 1. janvāra paaugstināts PVN no 5% uz 21% attieksies uz grāmatām, žurnāliem un citiem izdevumiem, kas nav latviešu valodā. Tāpat plānots akcīzes nodokļa straujāks kāpums alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī bezalkoholiskajiem dzērieniem ar paaugstinātu cukura saturu. Paredzēts arī ieviest alternatīvo uzņēmumu ienākuma nodokli.
Tiek gatavota arī izdienas pensiju sistēmas reforma, kas paredz skaidrākus un taisnīgākus nosacījumus. Profesijām ar paaugstinātu risku atbalsts tiks saglabāts, taču nepamatotas privilēģijas pēc amata nosaukuma vairs netiks piešķirtas. Izmaiņas, kas paredz pakāpenisku izdienas pensijas vecuma un stāža palielināšanu, sāksies no 2027. gada, un tās neskars pašlaik izdienas profesijās strādājošos, kuriem jau ir izveidojušās pensiju tiesības. Šie pasākumi palīdzēs nodrošināt sistēmas ilgtspēju un budžeta stabilitāti.
Ekonomikas attīstība un perspektīvas
Finanšu ministrija uzsver, ka 2026. gada budžets veidots, balstoties uz piesardzīgām makroekonomiskajām prognozēm, kas paredz mērenu ekonomikas izaugsmi un pakāpenisku inflācijas samazināšanos. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad prognozēts 43,953 miljardu eiro apmērā, ar budžeta deficītu 3,3% no IKP. Paredzams, ka ekonomikas izaugsmi visvairāk veicinās būvniecības, apstrādes rūpniecības un tirdzniecības nozares. Valdība ir apņēmusies nepacelt sabiedrībai būtiskākos nodokļus, koncentrējoties uz gudriem ieguldījumiem drošībā, ģimeņu atbalstā un konkurētspējīgā izglītībā. Šis budžets apliecina valdības apņemšanos radīt drošāku un labklājīgāku nākotni ikvienam Latvijas iedzīvotājam.