Pēdējie divi iemesli – politiķi var izmantot konspirāciju teorijas, lai attēlotu sevi kā upuri vai kandidātu, kurš atklāti iestājas pret pastāvošo varu, un pēdējais – lai kūdītu uz vardarbību vai to attaisnotu.
Kā redzams, pastāv pārklāšanās starp dažādajiem iemesliem, kādiem sazvērestības teorijas var kalpot politiķiem, kuri cīnās par varu. Turklāt nereti politiķi, iespējams, tīri lai pārbaudītu, cik tālu ir gatava iet sabiedrība, var izplatīt absolūti fantastiskas un izdomātas teorijas, kam daudzi cilvēki noticēs (it īpaši, ja daļa sabiedrības ticēs tam, ka labāk ir ticēt kādiem “glābējiem”, nevis brīvajai presei, operatīvajiem dienestiem, utt.).
Savukārt sabiedrības psiholoģija ir vēl viens aspekts. Katram cilvēkam dabisks ir savs pasaules redzējums, un ļoti bieži – cilvēki vēlas ticēt tam, kas saskan ar viņu redzējumu uz pasauli. Visbiežāk cilvēka motivācija ir būt precīzam – saņemt precīzu informāciju, precīzu situācijas novērtējumu. Taču – emocionāli un savā ziņā dumpnieciski vēstījumi, kas atbilst konkrētam skatījumam uz pasauli, bieži vien pārspēj šo motivāciju būt precīzam.