Opozīcijas asas kritikas par valsts budžetu: “Haltūra” un “aizņemšanās ballīte”

Šodien Saeimā izskanējusi skarba kritika no opozīcijas puses par valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžetu. Politiķi norāda uz, viņuprāt, pārmērīgo budžeta deficītu un turpmāko aizņemšanos, aicinot valdību vairāk pievērsties publisko tēriņu samazināšanai, nevis naudas meklēšanai aizņēmumos.

Opozīcijas deputāti prognozē, ka pašreizējā budžeta politika ir vērsta uz izdevumu palielināšanu, nevis efektīvāku līdzekļu izlietojumu. Viņi uzsver, ka šāda pieeja ilgtermiņā var radīt nopietnas sekas valsts finanšu stabilitātei un iedzīvotāju labklājībai. Daži politiskie spēki pat nodēvējuši pašreizējo situācijas risinājumu par “haltūru” un “aizņemšanās ballīti”, norādot, ka tiek radīts iluzorisks priekšstats par situācijas uzlabošanos, kamēr patiesībā valsts parāds turpina pieaugt.

Pat valdošajā koalīcijā tiek atzīts, ka parlamentā iesniegtais nākamā gada tēriņu plāns ir pilnveidojams, taču opozīcija uzskata, ka šī ir vilcināšanās un nav pietiekami drosmīgu lēmumu pieņemšanas. Tiek paustas bažas, ka aizsardzības izdevumu palielināšana, kas ir viens no galvenajiem argumentiem budžeta deficīta pieaugumam, notiek uz citu svarīgu jomu rēķina, vai arī netiek pietiekami efektīvi izmantota pieejamā fiskālā telpa.

Finanšu ministrijas prognozes un opozīcijas bažas

Finanšu ministrija ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances prognozes un fiskālās telpas aprēķinu 2026.–2029. gadam, ņemot vērā jaunākos Valsts kases datus, atjaunotās makroekonomiskās prognozes un valdības pieņemtos lēmumus par izdevumu palielinājumu, īpaši aizsardzībai. Lai gan budžeta deficīts 2025. gadā prognozēts 2,9% no IKP, kas atbilst likumā noteiktajam pieļaujamajam līmenim – 3%, vidējā termiņā deficīts pie nemainīgas politikas pieaugs un būs 3% 2026. gadā, 4,1% 2027. gadā, 3,7% 2028. gadā un 3,9% 2029. gadā.

Šīs prognozes raisa nopietnas bažas opozīcijas politiķu vidū, kuri uzsver, ka pieaugošais deficīts un valsts parāds nākotnē radīs papildu slogu nodokļu maksātājiem. Viņi norāda, ka, lai gan aizsardzības spēju stiprināšana ir svarīga, to nevajadzētu darīt uz citu, sociāli nozīmīgu jomu rēķina. Tiek kritizēts, ka valdība nespēj rast efektīvus risinājumus publisko tēriņu optimizēšanai, tā vietā paļaujoties uz aizņēmumiem.

Inflācijas prognoze 2025. gadam ir paaugstināta līdz 3,5%, ko galvenokārt ietekmē pārtikas cenu kāpums un siltumapgādes tarifu pieaugums. Lai gan prognozēta pakāpeniska inflācijas samazināšanās turpmākajos gados, pašreizējais cenu kāpums rada papildu spiedienu mājsaimniecību budžetiem.

Tiek prognozēts, ka vispārējās valdības parāda līmenis attiecībā pret IKP vidējā termiņā pakāpeniski pieaugs no 46% 2024. gadā līdz 50% 2027. gadā. Lai gan šis līmenis nepārsniegs Fiskālās disciplīnas likumā noteikto 60% no IKP, opozīcija uzskata, ka jau pašreizējais parāda līmenis ir augsts un tā turpmāka palielināšana ir neapdomīga. Viņi pauž bažas, ka Latvijas kā mazas ekonomikas aizņemšanās izmaksas varētu strauji pieaugt, ja pasaules finanšu tirgos notiks lielākas svārstības.

Investīcijas aizsardzībā un to sekas

Viens no galvenajiem budžeta deficīta pieauguma iemesliem ir finansējuma palielinājums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai. Šie izdevumi tiek veikti Eiropas Savienības (ES) fiskālo noteikumu elastības mehānisma ietvaros – valsts izņēmuma klauzulas aizsardzībai – kas ļauj dalībvalstīm īslaicīgi pārsniegt deficīta un izdevumu pieauguma robežas, ja papildu līdzekļi tiek novirzīti tieši aizsardzībai.

Saūds ir paudis, ka Latvija šo iespēju izmanto atbildīgi, saglabājot fiskālās politikas ilgtspēju un paredzot deficīta pakāpenisku samazināšanos pēc izņēmuma klauzulas perioda beigām. Tomēr opozīcija norāda, ka tas nenozīmē, ka šiem izdevumiem nebūtu alternatīvu vai ka tie netiek finansēti uz citu jomu rēķina. Tiek pausta baža, ka prioritāte aizsardzībai varētu novirzīt līdzekļus no sociālajiem, izglītības vai veselības aprūpes budžetiem.

Valdība gan apgalvo, ka ir atrasts papildu finansējums prioritātēm – drošībai, ģimenēm ar bērniem un izglītībai. 2026. gadā valdības noteiktajām prioritātēm papildus paredzēti 693,5 miljoni eiro, no kuriem 448,3 miljoni eiro novirzīti valsts drošības stiprināšanai. Jaunajam pedagogu darba samaksas modelim plānoti 45 miljoni eiro, bet atbalstam ģimenēm ar bērniem – 94,8 miljoni eiro. Taču opozīcijas pārstāvji šos skaitļus uztver ar skepsi, uzdodot jautājumu, vai šis papildu finansējums ir pietiekams un vai tas reāli nonāks pie tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.

Koalīcijas atbildes un parlamentārās debates

Valdošās koalīcijas pārstāvji, tostarp Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša, uzsver, ka nākamā gada valsts budžeta projekta svarīgākais punkts ir finanšu stabilitāte. Viņa atzīst, ka valsts parāds nākamgad sasniegs 55% no IKP, kas ir daudz, un sola, ka budžeta komisija rūpīgi revidēs visus izdevumus.

Taču opozīcija nav mierā ar šiem skaidrojumiem. Nacionālās apvienības deputāts Artūrs Butāns aicina valdību padarīt budžetu atklātāku un caurspīdīgāku, parādot to “atšifrētā detalizācijā”. Viņš uzskata, ka budžetā varētu panākt lielāku taupību un ka koalīcijai priekšā stāv grūts darbs – aizstāvēt budžetu publiskajās debatēs.

Kritiķi norāda, ka solītie ietaupījumi nav atrasti, un tiek turpināts audzēt valsts parādu, kas nākotnē atsauksies uz iedzīvotāju labklājību. Daži pat saskata analoģijas ar iepriekšējiem gadiem, kad budžeta pieņemšanas process ritēja līdzīgi – opozīcija nāca klajā ar neizpildāmām prasībām, bet koalīcija tās noraidīja, tādējādi radot ilūziju par nopietnu darbu pie budžeta.

Budžeta projekta izskatīšana Saeimā turpināsies, un paredzams, ka debates būs karstas, jo gan opozīcija, gan daži eksperti uzsver nepieciešamību pēc lielākas fiskālās atbildības un skaidrāka plāna parādu stabilizēšanai nākamajos gados.