Cena atmiņai augšup: Ko nozīmē Samsung un citu ražotāju cenu pieaugums?
Digitālās pasaules nemitīgā attīstība nes līdzi ne tikai jaunas tehnoloģijas, bet arī gaidāmas pārmaiņas mūsu maciņos. Nesens paziņojums no Samsung, kas paredz par 15-30% sadārdzināt gan operatīvo atmiņu (DRAM), gan zibatmiņu (NAND), liek pārdomāt aktuālās tendences tehnoloģiju tirgū. Un, ja Samsung ir līderis, bieži vien citiem ražotājiem nav citas izvēles kā sekot viņa piemēram.
Kāpēc cenas kāpj – faktori aiz kāpuma
Samsung nav vienīgais spēlētājs, kas ir pacēlis cenas. Jau iepriekš par līdzīgiem soļiem ziņoja Micron un SanDisk. SanDisk nesen paaugstināja NAND cenas par vairāk nekā 10%, savukārt Micron šomēnes gan DRAM, gan NAND cenas ir palielinājis par 20-30%. Galvenais dzinējspēks šīm izmaiņām ir strauji augošais pieprasījums pēc ierīcēm, kas aprīkotas ar mākslīgā intelekta (MI) iespējām. Gan viedtālruņi, gan datori, kuros tiek integrētas arvien jaudīgākas MI funkcijas, prasa vairāk un labākas atmiņas resursu.
Turklāt, tuvojoties svētku sezonai, tradicionāli pieaug pieprasījums pēc jauniem viedtālruņiem, planšetdatoriem un jaudīgiem personālajiem datoriem. Šī sezonalitāte rada papildu spiedienu uz piegādes ķēdēm, padarot turpmāku cenu kāpumu gandrīz neizbēgamu. Vēl viens nozīmīgs faktors ir augošais pieprasījums pēc energoefektīvas un ārkārtīgi veiktspējīgas atmiņas no tādiem gigantiem kā NVIDIA. Viņi šo atmiņu izmanto savu spēcīgo MI aprīkojumu ražošanā, kas vēl vairāk palielina kopējo pieprasījumu.
Deficīta prognozes un tirgus dinamika
Finanšu analītiķu prognozes nav iepriecinošas. Citigroup aplēses liecina, ka DRAM ražošana pasaules mērogā atpaliks no pieprasījuma par 1,8%. NAND atmiņas deficīts būs vēl izteiktāks, sasniedzot 4%. Morgan Stanley skaitļi ir vēl pesimistiskāki – viņu dati liecina, ka līdz 2026. gadam NAND piegādes varētu būt par 8% zemākas nekā pieprasījums. Tas ir ievērojams spiediens uz tirgu, kas varētu radīt nepieredzētas cenu svārstības.
Situāciju sarežģī arī ražotāju straujā pāreja uz jaunākiem atmiņas standartiem, piemēram, DDR5 un HBM. Šī pāreja ir strauji samazinājusi vecāku standartu, kā DDR4 un LPDDR4X, ražošanu. Rezultātā jūlijā DDR4 vidējā cena jau palielinājās par 50%, un pirmo reizi šī atmiņa kļuva dārgāka nekā DDR5. Tas ir kā paradokss – jaunais kļūst pieejamāks, kamēr vecais, lai arī vēl joprojām pieprasīts, strauji sadārdzinās.
Ietekme uz patērētājiem un nākotnes perspektīvas
Samsung sākotnēji plānoja pilnībā pārtraukt DDR4 un LPDDR4X ražošanu 2025. gada jūnijā. Taču negaidīti augstais pieprasījums lika viņiem no šī plāna atteikties. Patlaban Samsung kontrolē ievērojamu daļu gan DRAM (32,7%), gan NAND (32,9%) tirgus, kas padara tā lēmumus īpaši ietekmīgus.
Lai gan cenu pieaugums ir pozitīvs signāls ražotājiem, kas ilgstoši strādājuši uz rentabilitātes robežas, tas nevar neietekmēt entuziastus un datoru entuziastus, kuriem nav plašu korporatīvo budžetu. Vienkāršiem lietotājiem tas nozīmē dārgākus jauninājumus saviem datoriem vai arī augstākas jaunu ierīču iegādes izmaksas. Tas ir kā burbulis, kas varētu izplesties tālāk un ietekmēt visu digitālo ekosistēmu, sākot no budžeta viedtālruņiem līdz pat serveru infrastruktūrai.