“Līdz šim šo potenciālu bija iespējams izmantot tikai kara stāvokļa vai mobilizācijas laikā. Tagad notiek reālas un plaša mēroga kaujas, taču karš oficiāli nav izsludināts,” skaidroja Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Žuravļevs.
Pēc ekspertu domām, jaunie noteikumi ļaus Kremlim saglabāt cilvēkresursus, neizsludinot jaunu mobilizāciju, kas 2022. gadā izraisīja plašu sabiedrības neapmierinātību un masveida bēgšanu no valsts.
Vašingtonas domnīca Kara izpētes instiūts (ISW) norāda, ka Krievijas esošā vervēšanas sistēma ir sasniegusi robežu: “Kremļa vervēšanas sistēma sasniedz savas iespējas robežu, tāpēc valdība izmanto piespiedu rezerves mobilizāciju, lai aizvietotu milzīgos zaudējumus Ukrainā,” teikts analīzē.
Pašlaik Krievijā ir apmēram divi miljoni aktīvās rezerves karavīru, kuri ik gadu piedalās apmācībās un saņem atalgojumu. Pēc jauno grozījumu pieņemšanas viņiem tiktu maksāts papildu atalgojums, ja tiktu izsaukti dienestam.
Domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Andrejs Kartapolovs paziņojis, ka Putins pēc grozījumu pieņemšanas varēs nosūtīt rezerves spēkus arī ārpus Krievijas teritorijas, tostarp uz Ukrainas Sumu un Harkivas apgabaliem.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kremlis līdz šim izvairījies oficiāli dēvēt iebrukumu par karu, turpinot lietot eifēmismu “īpašā militārā operācija”.
“RadioFreeEurope/RadioLiberty” atgādina, ka Krievija pēdējā laikā papildina savus spēkus arī ar ārzemju karotājiem no Ziemeļkorejas, kā arī vervē nabadzīgus cilvēkus no Kubas ar solījumiem par lielu atalgojumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!