Grieķija ievieš 13 stundu darba dienu, izraisot satraukumu un protestus

Grieķija ir kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības dalībvalsti, kas oficiāli ieviesusi 13 stundu darba dienu privātajā sektorā, izraisot plašas diskusijas un niknus protestus gan no arodbiedrībām, gan opozīcijas puses. Šis radikālais solis, ko atbalsta valdošā partija “Jaunā demokrātija”, ir pretrunā ar Eiropas tendenci virzīties uz īsākām darba nedēļām.

Likuma detaļas un pretrunīgais vērtējums

Saskaņā ar jauno likumdošanu, rūpnīcu strādnieki, kasieri un viesnīcu personāls Grieķijā drīzumā varētu strādāt garākas maiņas. Likums paredz, ka darbinieki var strādāt līdz 13 stundām dienā, taču ne vairāk kā 37,5 dienas gadā. Nedēļas darba laika limits būs 48 stundas, pamatojoties uz četru mēnešu vidējo rādītāju, un maksimālais virsstundu skaits būs 150 stundas. Lai gan valdība uzsver, ka pagarinātās darba stundas būs brīvprātīgas un neviens darbinieks nebūs spiests strādāt virsstundas, arodbiedrības pauž dziļas bažas. Tās brīdina, ka darba devējiem būs priekšrocība šajās sarunās, īpaši valstī, kur darba inspekciju tradīcijas ir vājas. Arodbiedrības pārstāvji, kā piemēram, valsts sektora arodbiedrības ADEDY līderis Stefans Chatziliadis, šīs izmaiņas dēvē par “neapdomīgām un nehumānām”, norādot, ka tās varētu iznīcināt ģimenes un sociālās dzīves jēdzienu un legalizēt pārmērīgu ekspluatāciju.

Iemesli un sekas

Valdība skaidro šo soli kā nepieciešamu, ņemot vērā Grieķijas iedzīvotāju novecošanos un samazināšanos, kā arī ievērojamo kvalificētu darbinieku trūkumu. Tiek uzsvērts, ka pagarinātās darba stundas ļaus uzņēmumiem, īpaši pakalpojumu un tūrisma nozarēs, efektīvāk pārvaldīt darbaspēku sezonalitātes laikā. Lai gan ekonomika ir sākusi atgūties pēc ilgstošās finanšu krīzes, algas joprojām ir starp zemākajām Eiropas Savienībā, liekot daudziem grieķiem strādāt divos darbos, lai segtu straujo dzīves dārdzības pieaugumu. Ekonomikas atkopšanās un bezdarba līmeņa samazināšanās līdz 8,1% ir skatīta kā pamatojums šādām darba tirgus reformām.

Sabiedrības reakcija un protesti

Jau pirms likuma pieņemšanas Grieķijā notika plaši protesti un divi vispārēji streiki šī mēneša laikā. Pēdējais streiks, kas notika 14. oktobrī, paralizēja sabiedrisko transportu un publiskos pakalpojumus. Arodbiedrības kategoriski iebilst pret pagarināto darba laiku, uzskatot, ka tas ir solis atpakaļ darba tiesību attīstībā un var novest pie darbinieku izdegšanas un veselības problēmām. Tiek uzsvērts, ka veselība, gan fiziskā, gan garīgā, un līdzsvars starp personīgo un profesionālo dzīvi ir vērtības, ko nevar aizstāt ar naudu.

Eiropas Savienības darba laika standarti

Eiropas Savienības direktīvas, piemēram, Direktīva 2003/88/EK, nosaka minimālās prasības darba ņēmēju drošībai un veselībai, tostarp obligātos atpūtas laikus un maksimālo nedēļas darba laiku, kas nepārsniedz 48 stundas. Lai gan Grieķija ir apstiprinājusi šo reformu, Eiropas līmenī tiek vērtēts, vai tā atbilst kopējiem ES standartiem un principiem, un vai tā nepārkāpj ES darba tiesību pamatprincipus. Visās ES dalībvalstīs spēkā esošie valsts noteikumi vai darba koplīgumi var nodrošināt darba ņēmējiem labvēlīgākus nosacījumus nekā minimālie ES standarti.