Saeima pieņem Nacionālo pretvardarbības deklarāciju pēc asas debates
Rīgā, 16. oktobrī, notika nozīmīgs parlamentārais notikums – pēc vairāk nekā stundu ilgām un aizrautīgām debatēm Saeimas vairākums pieņēma opozīcijas partiju un “Zaļo un zemnieku savienības” (ZZS) deputātu izstrādāto deklarāciju par vardarbības izskaušanu. Šis lēmums ir svarīgs solis cīņā pret dažādām vardarbības formām Latvijā, radot pamatu turpmākai likumdošanas pilnveidošanai.
Deklarācijas tapšanas gaita un politiskie viedokļi
Deklarācijas pieņemšana nav bijusi vienkārša, to apliecina Saeimas sēdes dinamika. Lai gan dokumentu kopīgi izstrādāja un parakstīja vairāki opozīcijas spēki, tostarp Nacionālā apvienība (NA), ZZS un “Apvienotais saraksts” (AS), atsevišķi politiskie spēki pauduši atšķirīgu nostāju. Partija “Progresīvie” balsojumā iebilda pret deklarāciju, norādot, ka tā ir veidota pēc Eiropas Padomes pretvardarbības konvencijas parauga, bet nav šīs konvencijas tieša atdarinājuma. Savukārt “Jaunā vienotība” (JV) deputāti atturējās no balsošanas, argumentējot, ka deklarācija pati par sevi nav tiesisks instruments, kas varētu uzdot valdībai izstrādāt likumu. Šie dažādie skatījumi atspoguļo politisko diskusiju sarežģītību un dažādās pieejas vardarbības novēršanas problēmu risināšanā.
Deklarācijas būtība un mērķi
Deklarācija uzsver Latvijas kā sociāli labklājīgas valsts pienākumu izstrādāt visaptverošu sistēmu, politiku un pasākumus, lai aizsargātu visus upurus, kas cietuši no vardarbības pret sievietēm, bērniem un vardarbības ģimenē. Tāpat tiek uzsvērts pienākums veicināt starptautisku sadarbību un nodrošināt atbalstu gan organizācijām, gan tiesībaizsardzības institūcijām, lai efektīvi sadarbojoties ieviestu un realizētu vienotu pieeju vardarbības izskaušanā. Deklarācija arī paredz Ministru kabineta uzdevumu līdz 2026. gada 1. martam izstrādāt jaunu, visaptverošu likumu par vardarbības pret sievietēm, bērniem un vardarbības ģimenē, kā arī vispārējas vardarbības novēršanu un izskaušanu. Šis likums paredzēs valsts pienākumu aktīvi risināt vardarbības problēmas, nodrošinās upuru aizsardzību un atbalstu – juridisku, psiholoģisku un sociālu palīdzību –, paredzēs stingru atbildību gan par vardarbības aktiem, gan par valsts iestāžu bezdarbību, kā arī regulēs datu apkopošanu, institūciju sadarbību un sabiedrības izglītošanu vardarbības prevencijas jomā.
Vardarbības novēršana Latvijā: vēsturiskais konteksts un aktuālā situācija
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kas pazīstama arī kā Stambulas konvencija, stājās spēkā 2024. gada 1. maijā. Šis starptautiskais līgums paredz, ka dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk aizsargātu sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība. Neskatoties uz konvencijas spēkā stāšanos, diskusijas par tās tvērumu un interpretāciju Latvijā turpinās, ko apliecina arī Saeimas debates par jauno deklarāciju. Deklarācijas autori uzsver, ka svarīgi ir panākt praktisku rīcību – palīdzību cietušajiem un stingru atbildību vainīgajiem, neļaujot vardarbības novēršanas jautājumam kļūt par ideoloģisku cīņu. Viņuprāt, Latvijai jāizstrādā efektīvs tiesisks regulējums, kas aizsargā cilvēkus saskaņā ar Satversmes garu un vērtībām.
Svarīgākie deklarācijas punkti
- Valsts apņēmība aktīvi risināt vardarbības problēmas.
- Upuru aizsardzība un atbalsts: juridiska, psiholoģiska un sociāla palīdzība.
- Stingra atbildība par vardarbības aktiem un institūciju bezdarbību.
- Datu apkopošana, institūciju sadarbība un sabiedrības izglītošana prevencijas jomā.
- Visaptveroša likuma izstrāde līdz 2026. gada 1. martam.
Nākotnes perspektīvas
Saeimas pieņemtā deklarācija ir nozīmīgs signāls par politisko gribu cīnīties pret vardarbību Latvijā. Tā rada pamatu konkrētu tiesību aktu izstrādei un ieviešanai, kas palīdzētu aizsargāt iedzīvotājus un veicināt sabiedrības drošību. Turpmākais darbs pie likumdošanas pilnveidošanas, sabiedrības iesaiste un efektīva sadarbība starp dažādām institūcijām būs izšķiroša, lai deklarācijas mērķi tiktu sasniegti un Latvija kļūtu par drošāku vietu ikvienam.