ES Atbalsts Zemniekiem: Niecīga Summa Pret Milzīgu Zaudējumu?
Lai gan Eiropas Savienība (ES) ir piešķīrusi 4,2 miljonus eiro kā ārkārtas atbalstu Latvijas lauksaimniekiem, kuri cietuši no šīgada nelabvēlīgajiem laikapstākļiem, nozares pārstāvji uzsver, ka šī summa ir niecīga, salīdzinot ar kopējiem aplēstajiem zaudējumiem, kas sasniedz 100 miljonus eiro. Šobrīd notiek diskusijas par atbalsta izmaksas nosacījumiem.
Laikapstākļu Radītie Postījumi: Milzu Finansiālā Kravas
Šī gada nepastāvīgie laikapstākļi, ko raksturo gan spēcīgas salnas pavasarī, gan ilgstošas lietavas vasarā un rudenī, ir radījuši ievērojamus postījumus Latvijas lauksaimniecības nozarē. Lauku atbalsta dienestā (LAD) līdz septembra beigām tika iesniegta informācija par vairāk nekā 87 000 hektāru cietušajām platībām. Provizoriskie zaudējumi pārsniedz 100 miljonus eiro . Visvairāk cietušas ziemas kviešu, auzu, zirņu un pavasara kviešu sējumi, kā arī augļu kultūras, tostarp jāņogas, ābeles un mellenes . Šī situācija ir īpaši smaga, jo lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan noslēgti līgumi ar pircējiem, kuru nepildīšana var radīt nopietnus tiesiskus un finansiālus riskus .
ES Ārkārtas Atbalsts: Cerības Un Vilšanās
Eiropas Komisija (EK) ir nolēmusi piešķirt Latvijai 4,2 miljonus eiro kā ārkārtas atbalstu lauksaimniekiem par šīgada nelabvēlīgo laikapstākļu radītajiem postījumiem . Sākotnēji šis atbalsts tika paredzēts galvenokārt augļu un dārzeņu nozarei . Tomēr, ņemot vērā laikapstākļu radītos postījumus visā vasarā un rudens ražas sezonā, Zemkopības ministrija (ZM) ir uzsākusi diskusijas ar EK par iespēju paplašināt atbalsta tvērumu uz citām kultūrām un, iespējams, palielināt finansējumu . Lauksaimnieku organizācijas gan pauž neapmierinātību, uzsverot, ka piešķirtā summa ir dramatiski maza un nespēj risināt radušos situāciju .
Diskusijas Par Atbalsta Nosacījumiem: Kā Nodrošināt Taisnīgumu?
Šonedēļ Lauksaimniecības konsultatīvā padome ir sākusi darbu pie ES ārkārtas atbalsta izmaksas nosacījumiem . Lauksaimnieku organizācijām divu nedēļu laikā jāiesniedz savi priekšlikumi par to, kā un kam šie līdzekļi būtu jāpiešķir. Galvenais kritērijs atbalsta piešķiršanā paredzēts ieņēmumu kritums saimniecības līmenī par vismaz 20% salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem . ZM uzsver, ka šāds kritērijs nodrošina vienlīdzīgu pieeju visiem lauksaimniekiem un atbilst regulas prasībām . Tiek arī diskutēts par to, ka atbalsts būtu jāparedz tiem, kuri ziņojuši Lauku atbalsta dienestam par cietušajām platībām .
Ilgtermiņa Perspektīva: Vai Valsts Un ES Spēs Nodrošināt Stabilu Nākotni?
Neskatoties uz ES piešķirto atbalstu, lauksaimnieki norāda, ka nepieciešams lielāks finansējums, lai atbalstītu gan dārzkopības, gan graudkopības nozares . Biedrība “Zemnieku saeima” atzīmē, ka zaudējumu kompensēšana pilnībā ir finansiāli neiespējama, jo valsts budžets nespēj segt simtiem miljonu eiro lielus zaudējumus, īpaši ģeopolitiskās situācijas un aizsardzības nozares prioritātes dēļ . Daudzas saimniecības pašlaik strādā krīzes režīmā, cīnoties par izdzīvošanu . Lauksaimnieki uzsver nepieciešamību pēc ilgtermiņa stratēģijas, kas palīdzētu nozarei pielāgoties mainīgajiem klimatiskiem apstākļiem un globālajām tendencēm . Valsts arī meklē risinājumus, piemēram, tiek izskatīts jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu meliorācijas sistēmu uzturēšanai un administratīvā sloga mazināšanai . Tiek apsvērta arī riska fonda izveide, lai tas kalpotu kā papildu instruments risku vadīšanai .