Filma «Testaments» atklāj Anatola Imermaņa noslēpumus
Drīzumā gaismu ieraudzīs Jāņa Ābeles režisētā dokumentālā filma «Testaments», kas pievēršas latviešu literatūras spožai, taču daļēji aizmirstai personībai – rakstniekam un dzejniekam Anatolam Imermanim, kurš tiek uzskatīts par detektīvžanra aizsācēju latviešu literatūrā. Filma veidota aizraujoša detektīva formātā, meklējot pazudušo pelnu urnu, lai izpildītu Imermana pēdējo, neparasto vēlēšanos. Šis meklējums ir kļuvis par ceļojumu gan laikā, gan telpā, atklājot pretrunīgo literāta personību un viņa drosmīgo dzīvesstilu.
Anatolijs Imermanis – Literārās pasaules bohēmists un detektīvu meistars
Anatolijs Imermanis (1914–1998) bija daudzpusīga personība latviešu kultūras ainā. Viņš nebija vienkārši rakstnieks; viņš bija dzejnieks, prozaiķis, mākslinieks un bohēmists, kura dzīvi apvija neskaitāmas leģendas. Kopā ar Gunāru Cīruli viņu dēvē par detektīvžanra pionieriem latviešu literatūrā, radot darbus kā «Parole – USSR» un «Dzīvoklis bez numura». Imermanis sarakstījis vairāk nekā 15 kriminālromānus un vairākus dzejas krājumus, kuru darbi tikuši tulkoti un pat ekranizēti, apliecinot viņa nozīmīgo devumu. Viņa literārais mantojums ir spraigu sižetu, intelektuālu dziļumu un organisku ekstravaganci pilns. Tomēr, neskatoties uz viņa ievērojamo ieguldījumu, mūsdienās Imermanis bieži vien ir piemirsts, liekot filmas veidotājiem uzdot jautājumu: kādas pēdas no cilvēka paliek pēc nāves?
«Testaments» – Dokumentāls detektīvs ar neparastu intrigu
Jāņa Ābeles jaunā filma «Testaments» nav tradicionāls biogrāfisks darbs. Tā ir veidota kā detektīvs, kurā mūsdienu dzejnieks Aleksandrs Zapoļs (zināms arī kā Semjons Haņins) kļūst par izmeklētāju, meklējot Anatola Imermaņa pelnu urnu. Šī neparastā misija izriet no Imermana pēdējās, drosmīgās vēlēšanās – lai viņa pelnus izkaisītu Parīzes sarkano lukturu rajonos, tādējādi vienmēr atrodoties skaistu sieviešu sabiedrībā. Šī leģenda, ko scenārija autors Jānis Joņevs uzzinājis pirms gadiem, kļuva par filmas iedvesmas avotu. Tomēr filmas tapšanas procesā atklājās, ka urna ar rakstnieka pelniem ir pazudusi, pārvēršot meklējumus par īstu detektīvu, kas lieliski saskan ar Imermani kā detektīvromānu autoru.
Pretrunīga personība un tās atspulgs kino
Filma «Testaments» dziļi pēta Anatola Imermaņa pretrunīgo personību. Viņš tiek raksturots kā dzejnieks un detektīvstāstu autors, kā padomju varas ietekmēts, bet nesalauzts indivīds, disidents un bohēmists. Daži viņu dēvē par latviešu Čārlzu Bukovski, uzsverot viņa drosmi dzīvesstila un personības pretrunās, vienlaikus mīlot daiļumu. Filmas veidotāji cenšas atbildēt uz jautājumu: kas īsti bija Imermanis – brīvdomātājs, dendijs vai izvirtulis?. Filmas dokumentālais detektīvs savijas ar poētiskiem un erotiskiem motīviem, atklājot Imermaņa dzīves sarežģīto samezglvojumu, kurā savijas māksla, literatūra, personiskās attiecības un pat pretestība sistēmai. Filmas stilistika tiek salīdzināta ar detektīvfilmām un pat spēlfilmām, radot intrigu un noturot skatītāja uzmanību.
Ne tikai rakstnieks, bet arī fenomenāls cilvēks
Anatols Imermanis dzīvoja it kā ārpus padomju sistēmas ierobežojumiem, savā unikālajā pasaulē. Viņa talants un personība bija tik spilgta, ka daži viņa laikabiedri pat uzskatīja, ka viņš ir bijis Parīzē, lai gan viņš nekad tur nav nokļuvis. Filma «Testaments» ne tikai godina Imermani, bet arī pievērš uzmanību latviešu literatūras vēstures neizzinātajiem aspektiem, piedāvājot dziļāku ieskatu pagātnes kultūras slāņos. Režisors Jānis Ābele un scenārists Jānis Joņevs ar šo darbu aicina skatītājus domāt par dzīves vērtībām, radošuma robežām un paliekošajām pēdām, ko cilvēks atstāj pēc savas nāves. «Testaments» ir ceļš uz Imermaņa radošās dvēseles atklāsmi, kas savijās ar detektīvžanra elementiem, radot gan intrigu, gan dziļāku izpratni par vienu no latviešu literatūras spilgtākajiem, lai arī daļēji aizmirstajiem meistariem.