Plašas protestu demonstrācijas pret Trampu plosās visā ASV
Pagājušajā sestdienā tūkstošiem cilvēku pulcējās pilsētās visā Amerikas Savienotajās Valstīs, lai paustu savu neapmierinātību ar prezidenta Donalda Trampa vadītās administrācijas politiku un virzienu, kurā valsts dodas. Vairāk nekā 2600 pasākumi, kas pazīstami kā “No Kings” (Nav karaļu) demonstrācijas, notika gan lielajās metropolēs, gan mazākās pilsētās, atspoguļojot dziļas bažas par demokrātijas stāvokli.
Ņujorkas Times Square, Bostonas Commons, Čikāgas Grant Park un Vašingtonas D.C. ielās cilvēki kopā skandēja saukļus, piemēram, “Trampam jāaiziet tagad”, un turēja plakātus ar asi kritiku prezidentam un viņa imigrācijas politikai. Tomēr demonstrācijas nebija tikai nosodījums; daudzviet tās pārvērtās par dzīvīgām ielu svinībām ar maršējošiem orķestriem, milzīgu ASV Konstitūcijas “Mēs, tauta” ievada banneru, ko ikviens varēja parakstīt, un cilvēkiem pat pamanāmās vardes kostīmos – simbols, kas ir kļuvis par pretestības zīmi Portlendas pilsētā.
Bažas par autoritārisma tendencēm un federālās valdības slēgšanu
Šīs demonstrācijas notika uz federālās valdības slēgšanas fona, kas ne tikai apturējis daudzas valsts programmas un pakalpojumus, bet arī lika aizdomāties par varas līdzsvaru starp izpildvaru, likumdevējiem un tiesu iestādēm. Demonstrantu organizatori brīdināja, ka prezidenta agresīvā pieeja ir solis pretī amerikāņu autoritārismam.
Atbildot uz šiem notikumiem, Trampa Republikāņu partija kritizēja demonstrācijas, dēvējot tās par “Neieredzi Ameriku” mītiņiem. Pats prezidents šajā laikā uzturējās savā Mar-a-Lago rezidencē Floridā. Pirms došanās prom, Tramps telekanāla Fox News intervijā noraidīja, ka viņu dēvētu par karali, sakot: “Es neesmu karalis.”
Apvienojot opozīciju un starptautisku solidaritāti
Organizatori uzskata, ka šī kustība ir spējusi apvienot plašāku opozīciju nekā iepriekšējās demonstrācijas, piemēram, tās, kas vērstas pret Elona Muska veikto samazinājumu vai Trampa militāro parādi. Ievērojami demokrātu līderi, kā Senāta līderis Čaks Šūmers un neatkarīgais senators Bērnijs Sanderss, pievienojās protestiem, paužot atbalstu tam, ko organizatori uzskata par nepieciešamu pretstatsu administrācijas rīcībai, sākot no brīvības ierobežošanas runai līdz militāra stila imigrācijas reidiem.
“Nav lielāka drauda autoritāram režīmam kā patriotiskas tautas spēks,” uzsvēra Ezra Levins, viens no organizācijas “Indivisible” dibinātājiem.
Eiropas pilsētās notiek solidaritātes protesti
Šīs demonstrācijas atbalsojās arī Eiropā, kur vairākās lielākajās pilsētās notika solidaritātes pasākumi, ko organizēja galvenokārt ārvalstīs dzīvojošie amerikāņi. Berlīnē, Madridē, Helsinki, Lisabonā un Romā cilvēki pulcējās, lai paustu savu atbalstu amerikāņu protestētājiem un kritizētu Trampa administrācijas politiku.
Kāds Helsinku iedzīvotājs atzina, ka “daudzi mani Eiropas draugi vienkārši neapmeklē Ameriku tieši tagad, jo viņi uztraucas par to, kas varētu notikt”. Viņš piebilda: “Es domāju, ka ASV ir novietojusi sevi ļoti, ļoti slikti uz pasaules skatuves, un es uzskatu, ka tas ir saistīts ar Trampa administrāciju.” Protesteru plakātos bija redzami tādi saukļi kā “Nav karaļu”, “Nav fašisma”, un pat asprātīgi izteicieni, kas vērsti pret prezidentu.
Parīzē kāda amerikāņu emigrante, kas bija tērpusies kā Brīvības statuja, pauda dziļas bažas par cilvēku izdalīšanu no ģimenēm un bērnu aizturēšanu, ko viņa nodēvēja par “nelegālu ICE lietu”. Demonstrācijas Eiropā uzsvēra bažas par ASV reputāciju un tās lomu pasaulē, ko būtiski ietekmējusi pašreizējā administrācija.