Latvijas 2026. gada budžets: Ambiciozi plāni un pieaugošais parāds
Valdība ir devusi zaļo gaismu 2026. gada valsts budžetam, kas paredz ievērojamus izdevumus un ieņēmumus, vienlaikus aktualizējot jautājumu par valsts parāda pieaugumu. Lai gan budžeta projekts tiek raksturots kā solis uz priekšu, īpaši aizsardzības un drošības stiprināšanā, ekonomisti un fiskālās disciplīnas uzraugi norāda uz iespējamiem ilgtermiņa riskiem, ko rada pieaugošā parādsaistību nasta.
Budžeta rādītāji un prioritātes
Saskaņā ar apstiprināto projektu, 2026. gada konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi sasniegs 17,945 miljardus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ieņēmumu pieaugums paredzēts straujāks nekā izdevumu pieaugums – ieņēmumi palielināsies par 944,6 miljoniem eiro, bet izdevumi par 804,3 miljoniem eiro. Šāda dinamika daļēji skaidrojama ar piesardzīgām makroekonomiskajām prognozēm, kas paredz mērenu ekonomikas izaugsmi un inflācijas samazināšanos.
Galvenās budžeta prioritātes 2026. gadam ir drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un izglītība. Aizsardzībai un drošībai kopumā paredzēti 448,3 miljoni eiro, kas ļaus aizsardzības izdevumiem sasniegt gandrīz 5% no IKP. Tas ir būtisks solis, lai stiprinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, iegādātos ekipējumu un nodrošinātu apmācības. Šiem mērķiem tiek izmantota arī Eiropas Savienības valstu izņēmuma klauzula aizsardzības izdevumiem, kas ļauj īslaicīgi pārsniegt noteiktus fiskālos rādītājus.
Valsts parāds – augošs izaicinājums
Neskatoties uz ambiciozajiem plāniem un prioritāro jomu finansēšanu, pieaugošais valsts parāds rada bažas. Fiskālās disciplīnas padome norāda, ka papildu finansējums aizsardzībai lielā mērā atrasts uz valsts parāda pieauguma rēķina, nevis samazinot citus budžeta izdevumus. Lai gan Latvijas valsts parāds prognozēts zem 55% no IKP, kas ir zem Eiropas Savienības noteiktā 60% griestu līmeņa, ekonomisti pauž satraukumu par šīs tendences ilgtspēju. Tiek prognozēts, ka parāda apkalpošanas izdevumi turpinās pieaugt, radot spiedienu uz budžeta iespējām citās nozarēs.
Daži ekonomisti, piemēram, Kārlis Purgailis no “Citadeles”, uzsver, ka šis budžets rada nopietnus ilgtspējas riskus nākotnē. Viņš norāda, ka, ja ekonomikas izaugsme būs lēnāka nekā gaidīts, Latvijai varētu rasties pārmērīgs parāda slogs. Turklāt, ja finanšu tirgus sāks negatīvāk vērtēt Latvijas kredītrisku, parāda apkalpošana var kļūt ļoti dārga.
Valsts kase plāno 2026. gadā aizņemties 3,8 miljardus eiro starptautiskajos finanšu tirgos, lai segtu parāda atmaksu, budžeta deficītu un nodrošinātu rezerves. Šie līdzekļi ir būtiski, jo katru gadu aptuveni 2 miljardi eiro tiek novirzīti esošā parāda apkalpošanai.
Kritiķu un atbalstītāju viedokļi
Lai gan valdība ir apmierināta ar budžeta projektu, kritika nāk no dažādām pusēm. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka taupības pasākumi nav bijuši pietiekami un budžets nav pietiekami vērsts uz ekonomisko attīstību, vairāk paļaujoties uz Eiropas Savienības un Atveseļošanās fonda investīcijām. Daži opozīcijas deputāti parlamentā kritizē valdību par to, ka solītie ietaupījumi nav atrasti, bet valsts parāds turpina augt, kas nākotnē ietekmēs iedzīvotāju labklājību.
Savukārt Finanšu ministrija uzsver, ka budžets ir izstrādāts atbilstoši Eiropas Savienības un nacionālajām fiskālās disciplīnas normām, un tas nodrošina finansējumu svarīgākajām prioritātēm, vienlaikus cenšoties samazināt izdevumus citās jomās. Piemēram, plānoti izdevumu samazinājumi vairākās ministrijās, tai skaitā Finanšu ministrijā, Tieslietu ministrijā un citās.
Ir svarīgi atzīmēt, ka, lai gan kopējie izdevumi tiek samazināti, tiek palielināts finansējums aizsardzībai un drošībai, kas ir svarīgi mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā. Vienlaikus papildu līdzekļi tiek piešķirti arī izglītības un sociālās jomas pasākumiem, piemēram, jaunas pedagogu darba samaksas modeļa “Programma skolā” ieviešanai un paliatīvās aprūpes paplašināšanai.
Nākotnes perspektīvas
2026. gada budžeta projekts atspoguļo valdības centienus sabalansēt nepieciešamību stiprināt valsts drošību ar fiskālās atbildības principiem. Lai gan prioritārie pasākumi saņem papildu finansējumu, ilgtermiņā svarīgi būs rūpīgi sekot līdzi valsts parāda dinamikai un meklēt iespējas efektīvākai izdevumu pārvaldībai. Ekonomiskā izaugsme, efektīva ES fondu apguve un strukturālās reformas varētu palīdzēt mazināt parāda slogu un nodrošināt ilgtspējīgu valsts attīstību.