Runājot par to, cik ļoti karadarbība ir mainījusies šī kara laikā, Bauers norādīja, ka ļoti svarīgs ir psiholoģiskais kara elements, proti, vai karavīrs saprot, par ko cīnās. “Ukrainas karavīri zina, par ko viņi cīnās. Krievu karavīriem par to nav ne jausmas. Tāpēc viņu cīņasspars ir pavisam citādāks nekā ukraiņiem,” viņš pauda.
Otrs elements ir misijas vadības nozīme, kad cilvēki visaugstākajā līmenī nosaka, kāpēc kaut kas ir svarīgs un kas ir jāsasniedz, bet pēc tam zemākajā līmenī atstāj lēmumus par to, tieši kā to izdarīt, skaidroja Bauers.
Viņš uzsvēra, ka 2022. gada pavasarī un vasaras sākumā ukraiņi atguva 50% no tā, ko bija sagrābuši krievi, jo šīs misijas vadība un iniciatīva bija rotas līmenī. “Kad rotas komandieri būtībā saskatīja iespēju un saprata, ka ir jāatgūst viss, kas piederēja, viņi to arī izdarīja. Bet krieviem par katru izmaiņu bija jāzvana uz Maskavu,” stāstīja Bauers.
Treškārt, neraugoties uz diskusijām par inovācijām un augstajām tehnoloģijām vai mākslīgo intelektu, karadarbībā joprojām ir arī Pirmā un Otrā pasaules kara elementi. Ierakumu karš ir atgriezies, viņš sacīja.