Luksusa modes gigantiem – vairāk nekā 157 miljoni eiro sods par konkurences pārkāpumiem
Eiropas Komisija (EK) ir piemērojusi iespaidīgu naudassodu vairākiem pasaulē atpazīstamiem luksusa modes zīmoliem – “Gucci”, “Chloe” un “Loewe”. Kopumā soda naudas apmērs pārsniedz 157 miljonus eiro. Šis drakoniskais lēmums pieņemts, jo zīmoli tika pieķerti konkurences noteikumu pārkāpumos, kas vērsti uz neatkarīgu trešo pušu mazumtirgotāju iespēju ierobežošanu noteikt savas cenas. Šāda rīcība, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības godīgas konkurences principiem, noved pie mākslīgi augstākām cenām un mazākas izvēles iespējām patērētājiem. EK uzsver savu nelokāmo apņemšanos cīnīties pret jebkādām shēmām, kas cenšas fiksēt cenas un graut iekšējā tirgus integritāti.
Sīkāka informācija par sodiem un pārkāpumiem
“Gucci”, kas pieder kompānijai Kering, saņēmis vislielāko sodu – 119,7 miljonus eiro. Tā pārkāpumi ilguši vairākus gadus, aptverot periodu no 2015. gada aprīļa līdz 2023. gada aprīlim. Francijas zīmols “Chloe”, kura īpašnieks ir “Richemont”, sodīts ar 19,7 miljoniem eiro par līdzīga rakstura pārkāpumiem, kas notikuši no 2019. gada decembra līdz 2023. gada aprīlim. Savukārt Spānijas luksusa zīmols “Loewe”, kas ietilpst franču luksusa konglomerātā LVMH, saņēmis 18 miljonu eiro sodu par pārkāpumiem laika posmā no 2015. gada decembra līdz 2023. gada aprīlim.
Interesanti, ka EK norāda, ka šie trīs uzņēmumi darbojušies neatkarīgi viens no otra, kas nozīmē, ka katrs zīmols ir veicis savus, atsevišķus pārkāpumus, nevis rīkojies saskaņoti kā karteļa dalībnieki. Visi zīmoli atzinuši savus pārkāpumus un sadarbojušies ar EK izmeklēšanas laikā, kas ļāva samazināt sodu apmēru.
Kādas bija sekas un kādus noteikumus pārkāpa zīmoli?
Galvenais pārkāpums, ko EK identificēja, bija modes zīmolu veikta neatkarīgo mazumtirgotāju spēju ierobežošana noteikt savas cenas. Tika uzspiestas stingras komercstratēģijas, kas ietvēra ieteikto mazumtirdzniecības cenu uzspiešanu, maksimālo atlaižu apmēra noteikšanu un konkrētu pārdošanas periodu ierobežošanu. Dažos gadījumos tika pat aizliegts piedāvāt jebkādas atlaides, kas būtiski kropļoja brīvā tirgus principus. Šādas darbības ir tieši pretrunā ar ES konkurences politiku, kuras mērķis ir nodrošināt godīgu konkurenci, samazināt patērētāju zaudējumus un novērst tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Šādas pret konkurenci vērstas darbības palielina cenas un samazina izvēles iespējas patērētājiem.
Šīs pret konkurenci vērstās prakses atņēma mazumtirgotājiem viņu cenu noteikšanas neatkarību un samazināja konkurenci starp viņiem. Vienlaikus “Gucci”, “Chloe” un “Loewe” mērķis bija aizsargāt savus tiešos pārdošanas apjomus no konkurences ar saviem mazumtirgotājiem. Piemēram, “Gucci” uzlika arī tiešsaistes pārdošanas ierobežojumus konkrētai produktu līnijai, pieprasot saviem mazumtirgotājiem pārtraukt attiecīgo produktu piedāvāšanu tiešsaistē.
EK nostāja un brīdinājums industrijai
Eiropas konkurences komisāre Terēza Ribera uzsvēra, ka “Eiropā visi patērētāji— neatkarīgi no tā, ko viņi pērk un kur viņi to pērk, tiešsaistē vai bezsaistē— ir pelnījuši patiesas cenu konkurences priekšrocības.” Viņa piebilda, ka “šis lēmums sūta spēcīgu signālu modes industrijai un plašākai sabiedrībai, ka mēs nepieļausim šāda veida praksi Eiropā, un ka godīga konkurence un patērētāju aizsardzība attiecas uz visiem vienlīdzīgi.”
Šis gadījums kalpo kā brīdinājums visai modes industrijai, ka cenu fiksēšana un tirgus dalībnieku neatkarības ierobežošana ir nepieļaujama un noved pie sankcijām. Eksperti paredz, ka šāds lēmums varētu radīt plašāku ietekmi luksusa un mazumtirdzniecības sektorā, kur cenu harmonizācija bieži vien tiek izmantota zīmola tēla saglabāšanai. Luksusa uzņēmumi ienāk jaunā konkurences uzraudzības laikmetā, un Eiropas Savienība skaidri norāda, ka prestižs neatbrīvo no atbildības.