Kiprai ir sena kaķumīlestības vēsture – kaķu barotavas un mazu mājiņu grupas ir ierasta parādība gar iecienītākajiem pastaigu ceļiem.
Pirms divām desmitgadēm franču arheologi atklāja, iespējams, senāko pierādījumu par pieradinātu kaķi – neolīta laikmeta ciematā, kas bija aptuveni 9500 gadus vecs. Viņi atrada kaķa kaulus blakus cilvēka skeletam, kas liecina, ka abi tikuši apbedīti kopā.
Cilvēku un kaķu saikni nostiprina arī 4. gadsimta leģenda par Svēto Helēnu, kura, pēc tam, kad bija atradusi Svēto Krustu Svētajā Zemē, atveda uz Kipru vairākus kuģus ar kaķiem, lai cīnītos ar čūsku invāziju. Joprojām pastāv klosteris “Svētā Nikolaja kaķu klosteris”, kas kalpo kā patvērums šiem dzīvniekiem.
Tā kā tūrisms ir viens no galvenajiem Kipras ekonomikas virzītājspēkiem, salas kaķi kļuvuši par ievērojamu atrakciju miljoniem tūristu, kas ik gadu apmeklē salu. Labi paēdušie dzīvnieki bieži redzami pie restorāniem, kur tos baro apmeklētāji ar pārpalikumiem.
Veterinārārstu asociācijas prezidents Demetris Epaminondas pieaugošo populāciju skaidro ar nekontrolētu vairošanos, īpaši pilsētu rajonos, un lielāku izdzīvojušo kaķēnu skaitu, jo cilvēki viņus aizvien biežāk aprūpē.
Pašreizējā valdības programma sadala savu budžetu pašvaldībām, kas tālāk piešķir līdzekļus privātiem veterinārārstiem, lai tie sterilizētu dzīvnieku aizsardzības organizāciju atvestos kaķus.
Varas iestādes atzīst, ka programma ir neefektīva.
Valsts veterinārais dienests, kas atbild par sterilizācijām, atzina, ka programmas iespējas ir “mazākas par reālajām vajadzībām”. Lai izvērtētu līdzekļu pārdales iespējas, tas ir aicinājis pašvaldības iesniegt ziņojumus par teritorijām ar lielu klaiņojošo kaķu koncentrāciju.