Izņemot Putinu, diez vai kāds Krievijā patiesi uztraucas par to nelielo Doneckas apgabala daļu, kas pašlaik kavē politiskos procesus. Taču daudzi – pamatoti vai nepamatoti – ir nobažījušies par Krimu. Tieši Putina īstenotā pussalas aneksija 2014. gada martā būtiski palielināja viņa popularitāti un sagatavoja augsni pilna mēroga iebrukumam Ukrainā 2022. gadā.
Tomēr 2022. gada iebrukuma mērķis – militāri un politiski pakļaut visu Ukrainu – ir nesasniedzams, un tas nozīmē, ka Putins jau ir cietis neveiksmi.
Vai viņa varas pozīcijas spētu izturēt pamieru, kas faktiski nozīmētu šīs neveiksmes atzīšanu, ir atklāts jautājums. Taču gandrīz droši var apgalvot, ka viņš nespētu politiski izdzīvot scenārijā, kurā zaudētu kontroli pār Krimu.
Tāpēc Putins, ja viņš rīkotos racionāli, aizmirstu par Ankoridžu un jau tagad piekristu pamieram. Ja viņš turpinās iet pašreizējo ceļu, ir maz ticams, ka viņš iegūs to nelielo Doneckas apgabala daļu, uz kuru pretendē, taču ir ļoti iespējams, ka zaudēs kontroli pār Krimu. Turklāt sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka liels vairākums Krievijas iedzīvotāju atbalsta kara izbeigšanu.
Pamiers izbeigtu karadarbību, taču ilgtspējīga politiska risinājuma panākšana joprojām būtu tālas nākotnes jautājums. Tomēr tas konfliktu pārceltu no kaujas lauka uz politisko un diplomātisko līmeni, veicinātu pārmaiņas gan Krievijā, gan Ukrainā un pavērtu plašākas iespējas starptautiskai diplomātijai.
Diemžēl Putins, šķiet, ir apņēmies turpināt savu pašreizējo kursu, pat ja tas ved pretī bezdibenim.
Karls Bilts ir bijušais Zviedrijas premjerministrs un ārlietu ministrs.
Copyright: Project Syndicate, 2026.