Teātra dienas spožākais notikums: Aina Karele un Jakovs Rafaļsons saņem “Spēlmaņu nakts” balvas par mūža ieguldījumu
Šogad par mūža ieguldījumu skatuves mākslā tiks godināti divi izcili Latvijas teātra mākslinieki – Liepājas teātra aktrise Aina Karele un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Jakovs Rafaļsons. Šī godpilnā atzinība, ko piešķir Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) valde, ir apliecinājums viņu talantam, dedzībai un neatsveramajai klātbūtnei uz skatuves gadu desmitiem ilgi. Ceremonija, kurā tiks pasniegtas balvas par mūža ieguldījumu, notiks 23. novembrī Dailes teātrī, Rīgā, atzīmējot 32. Gada balvas teātrī “Spēlmaņu nakts” pasniegšanas pasākumu par 2024./2025. gada teātra sezonu.
Aina Karele: Sievišķības daudzveidība uz Liepājas skatuves
Aina Karele, aktrise, kas vairāk nekā sešas desmitgades ir uzticīga Liepājas teātrim, ir kļuvusi par neatņemamu tā vēstures sastāvdaļu. Viņas skatuves ceļš aizsākās tālajā 1961. gadā, un kopš tā laika aktrise ir iemiesojusi desmitiem neaizmirstamu tēlu, demonstrējot savu daudzpusību un dziļo izpratni par aktiermeistarības būtību. Pēc Kultūras darbinieku tehnikuma absolvēšanas, Kareles talants tika pilnveidots Sanktpēterburgas Teātra, mūzikas un kino institūtā, kur viņa ieguva augstāko izglītību, lai pēc četriem gadiem atgrieztos Liepājā jau ar jaunu sparu un profesionālo briedumu. Kā atzīst teātra kritiķe Edīte Tišheizere, ja vajadzētu apzīmēt Ainas Kareles daudzo lomu kopumu ar vienu vārdu, tas būtu “sievišķība”. Šī sievišķība ir atklājusies visplašākajā amplitūdā – sākot ar trauslām meitenēm un princesēm, līdz pat drosmīgām karalienēm un ekscentriskām personībām. Viņas tēli vienmēr ir bijuši unikāli un spilgti, atklājot plašu emocionālo gammu un spēju nodot publikai pārdzīvojumu dziļumu.
Īpaša nozīme Ainas Kareles radošajā mūžā bijusi sadarbība ar režisoru Oļģertu Krodru. Viņa vadībā tapa gan maigas, gan dziļi dramatiskas lomas, tostarp Aleksandra Lilianas Helmanes “Lapsiņās” (1962), Katerina Ivanovna Fjodora Dostojevska “Noziegumā un sodā” (1977) un Poļina Antona Čehova “Kaijā” (1987). Kroders palīdzēja deheroizēt varenos šīs pasaules tēlus, atklājot gan zemus un egoistiskus motīvus, gan – izšķirošos brīžos – karalisku stāju un pašcieņu Šillera Marijā Stjuartē (1976) un Šekspīra Ģertrūdē “Hamletā” (1984). Tomēr loma, kas visprecīzāk izsaka pašas aktrises personību, tapusi Valda Lūriņa iestudētajā Atmodas laika “Šveikā” (1986) – daiļā, par spīti karam un briesmām bezrūpīgā Vendlera kundze, kurai, baudot dzīvi, bija divi kaujas saucieni: “Vīnu!” un “Uguni!”. Šo reibinošo dzīvesprieku un temperamentu Aina nav zaudējusi nekad. Viņa joprojām ir radoši aktīva, vadot ekskursijas Liepājas teātrī un rūpējoties par tā arhīvu, kļūstot par teātra vēstures glabātāju. Jau 2022. gadā par īpašiem nopelniem skatuves mākslā Aina Karele tika uzņemta Teātra Zelta fondā, apliecinot viņas nenovērtējamo ieguldījumu Latvijas teātra attīstībā.
Jakovs Rafaļsons: Vēstures līkloči, cilvēcība un teātris kā likteņa reveranss
Jakovs Rafaļsons, izcilais Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris, ir mākslinieks, kura karjera ir izturējusi laika pārbaudi un guvusi plašu atzinību. Viņš saņēmis “Spēlmaņu nakts” balvu “Labākais aktieris” 1996. un 2001. gadā, 2003. gadā ticis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2018. gadā saņēmis Harija Liepiņa balvu, bet 2024. gadā ieguvis Žaņa Katlapa balvu. Šogad viņš saņems balvu par mūža ieguldījumu skatuves mākslā, godinot viņa ilggadējo un nozīmīgo darbu.
Rafaļsona personības ietekme latviešu un krievu kultūras mijiedarbībā ir ievērojama, īpaši uzsverot cilvēcību, cilvēciskās vērtības un ideālus. Piedzīvojot savu vecāku vēstures griežu ietekmi uz ģimeni, nāciju un dzimteni, aktieris bieži uzsvēris, ka dzīvot Latvijā ir lielākā laime, un strādāt teātrī – tas ir likteņa reveranss. Viņa meistarība un dziļā cieņa pret darbu, autoriem, tēliem un režisoriem nodrošina augstākos profesionālos standartus aktiera profesijā. Rafaļsons nepārtraukti ir radošos meklējumos, pilnveidojot savus tēlus ar dziļumu un rakstura niansēm, kā arī nepārtraukti pilnveido sevi, studējot pasaules kultūras dižgarus. Viņa karjera teātrī sākās jau 1991. gadā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, un sākotnēji viņam tika piedāvātas mazas lomas, taču drīz vien viņa spēcīgās, spilgtās un daudzveidīgās lomas kļuva par neatņemamu teātra repertuāra sastāvdaļu. Rafaļsons piedzīvojis gan savu vecāku emigrācijas pieredzi, gan atgriešanos Latvijā, kas dziļi ietekmējis viņa pasaules redzējumu un māksliniecisko izaugsmi. Viņa lomās bieži redzama dziļuma izjūta un emocionālā bagātība, piemēram, lomās izrādēs “Odesa, burvīgā pilsēta…”, “Tango ar Stroku”, “Mumu”, “Karalis Līrs” un nesenajā “Notikums Višī pilsētā”.
“Spēlmaņu nakts” – teātra gada galvenais notikums
“Spēlmaņu nakts” ir ikgadēja teātra balvu pasniegšanas ceremonija, ko rīko Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS) ar Kultūras ministrijas, Borisa un Ināras Teterevu fonda un Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu. Ceremonija tradicionāli notiek 23. novembrī, Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, godinot gada labākos sasniegumus Latvijas teātrī. Šī gada pasākums, kas būs jau 32. “Spēlmaņu nakts”, norisināsies Dailes teātrī. Šī balva ir ne tikai profesionāls novērtējums, bet arī spilgts notikums, kas pulcē teātra profesionāļus, kritiķus un skatītājus, radot svētku atmosfēru un veicinot dialogu par teātra attīstību Latvijā. Pretendentus balvai “Par mūža ieguldījumu skatuves mākslā” izvērtē un apstiprina LTDS valde, nodrošinot augstus kritērijus un godīgu vērtēšanas procesu.