Nacionālais nemateriālās kultūras mantojuma saraksts papildināts ar sešām jaunām vērtībām

Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) ir veicis nozīmīgu darbu, papildinot Nacionālo nemateriālās kultūras mantojuma (NKM) sarakstu ar sešām jaunām, vērtīgām tradīcijām, paražām un prasmēm. Šis ikgadējais process, kas notiek jau kopš 2017. gada, apliecina Latvijas kultūras daudzveidību un bagātību, rosinot sabiedrības interesi par savu kultūras mantojumu. Šogad sarakstā iekļauti elementi, kas atspoguļo gan senas prasmes, gan mūsdienu dzīves ritmam svarīgas norises, radot prieku un lepnumu par latviešu kultūras dzīvotspēju.

Garmanes spēles, pirts un talkas tradīcijas – jaunie ieguvēji

Šogad uz goda vietu Nacionālajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā pretendēja astoņi pieteikumi, no kuriem tika izvēlētas sešas vērtības. Tās ir:

  • Garmanes spēle Latgalē, ko pieteikusi biedrība “Skaņumāja”. Šī muzikālā tradīcija, kas daudzus gadus bijusi neatņemama Latgales svinību un kopā būšanas sastāvdaļa, joprojām dzīvo un tiek nodota jaunajām paaudzēm. Mednevas ciemā pat notiek ikgadējs garmanes festivāls, kas apliecina šīs prasmes saglabāšanas nozīmīgumu.
  • Pirts tradīcija Latvijā, ko pārstāv biedrība “Latvju pirts un SPA asociācija”. Pirts iešana Latvijā ir daudzslāņains rituāls, kas saistīts ar fizisko un garīgo attīrīšanos, kopā būšanu un veselības stiprināšanu.
  • Talku tradīcija Latvijā, pieteikusi biedrība “Pēdas LV”. Talkas ir nozīmīgs kopienas saliedēšanas un kopdarba elements, kas aktualizē brīvprātīgu darbu kopīga mērķa labā. Mūsdienās talkas kustība ir ieguvusi jaunus tempus, īpaši ar ikgadējo Lielo talku, kas vērsta uz Latvijas sakopšanu.
  • Latvijas tradicionālā spēle “Novuss”, ko pārstāv Guntars Brālītis, “World Novuss Union” prezidents. “Novuss” ir ne tikai populāra galda spēle, bet arī sava veida kultūras fenomens, kas pulcē spēlētājus dažādās paaudzēs.
  • Nautrēnu kultūrtelpa, ko pieteikusi Rēzeknes novada pašvaldības iestāde “Nautrēnu apvienības pārvalde”. Šī kultūrtelpa ir svarīgs latgaliskās identitātes nesējs un apliecina reģiona kultūras unikalitāti.
  • Nēģu zveja Salacā un Svētupē, pieteicēja biedrība “Salacgrīvas nēģi”. Šī senā zvejniecības tradīcija, kas saistīta ar konkrētām vietām un prasmēm, ir nozīmīga daļa no Latvijas piekrastes kultūrainavas.

Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma saraksta nozīme

Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma saraksta izveides mērķis ir saglabāt un nostiprināt Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma vērtības, veicināt to atpazīstamību sabiedrībā un izglītot par to nozīmi. Katra jaunā vērtība sarakstā ir kā dārgakmens, kas papildina Latvijas kultūras kopējo mozaīku, apliecinot cilvēku radošumu, zināšanas un prasmes. Līdz ar šī gada papildinājumu, kopumā sarakstā ir jau 46 vērtības. Sarakstā iekļautās tradīcijas un prasmes kļūst par valsts aizsargājamām vērtībām, kas dod iespēju piesaistīt papildu finansējumu to saglabāšanai un attīstībai, kā arī stiprina kopienu identitāti un piederības sajūtu. Šāds statuss palīdz nodrošināt šo kultūras vērtību ilgtspēju nākamajām paaudzēm.

Dzīvā mantojuma saglabāšana un nākotne

Māra Mellēna, Nemateriālā kultūras mantojuma padomes priekšsēdētāja, uzsver, ka šādu vērtību iekļaušana sarakstā ir īpaši priecīga, jo īpaši tādēļ, ka starp jaunajām vērtībām ir arī tādas, kas ir ļoti svarīgas mūsdienu dzīves ritmam un ir daudzslāņainas. Tādas kā talka un pirts tradīcija, kas, lai gan šķiet vienkāršas, dziļumā atklāj bagātu kultūras kodu. Saraksta papildināšana ir apliecinājums tam, ka latviešu tautas tradīcijas un prasmes ir dzīvas, tās tiek aktīvi koptas un attīstītas, nododot tās no paaudzes paaudzē. Tas ir mūsu kopējais mantojums, ko ir svarīgi ne tikai saglabāt, bet arī svinēt un dalīties ar to.