Visuzskatāmākais Krievijas optimista piemērs ir bijis indeksu pieaugums Maskavas fondu biržā par 5% uzreiz pēc Putina un Trampa sarunas beigām. Krievijas informatīvajā telpā arī sākās pašapmierinātības svētki.
“Izskatās, ka pastāv [kara Ukrainā] noregulējuma plāns, kurš tika izstrādāts Aļaskā, un tam ir noteikti precīzi parametri,” komentārā “Le Monde” sacīja Fjodors Lukjanovs, kuru franču laikraksts dēvē par “mīļāko Kremļa politologu”.
Krievijas ierēdņi atbalsta šo viedokli, runājot par zināmām “konfidenciālām” vienošanām starp Trampu un Putinu saistībā ar konflikta noregulējumu Ukrainā, kas it kā panāktas jau augustā. Krievijas propagandas žargonā šīs “slepenās vienošanās” tiek sauktas par “Ankoridžas garu” vai “Aļaskas pozitīvajiem aspektiem”.
Tomēr “Le Monde” uzsver, ka samits Aļaskā, acīmredzot, nav bijis diez ko veiksmīgs: tas beidzās priekšlaicīgi, iepriekš plānotās pusdienas tika atceltas, pārrunas par svarīgiem ekonomiskajiem līgumiem arī nenotika. Tāpat arī nekādi soļi pretim reālām miera sarunām starp Maskavu un Kijivu netika īstenoti.
“Citiem vārdiem sakot, tas bija fiasko, ja neskaita Krievijas nacionālo naratīvu, ka viss šis pasākums bija kā liela veiksme uzsverot, ka Putinam izdevās uzspiest Trampam savas prasības saistībā ar kara izbeigšanu, tostarp pieprasot Ukrainas kapitulāciju,” norāda “Le Monde”.