Jauna grāmata atklāj arhitektūras meistara Konstantīna Pēkšēna mantojumu
Klajā nākusi ilggaidīta grāmata «Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks», kas sniedz padziļinātu ieskatu viena no visu laiku izcilākajiem latviešu arhitektiem – Konstantīna Pēkšēna – dzīvē un daiļradē. Grāmata, kas tapusi, apkopojot 23 zinātniskus pētījumus, atklāj gan līdz šim nezināmus faktus par arhitekta personību, gan detalizēti aplūko viņa projektētās ēkas, kā arī pievēršas mazāk zināmiem Rīgas arhitektūras un Latvijas kultūras aspektiem 19. un 20. gadsimtu mijā.
Konstantīns Pēkšēns – arhitektūras meistara zīmols Rīgā
Konstantīns Pēkšēns (1859–1928) ir neapšaubāmi viena no spilgtākajām personībām latviešu arhitektūras vēsturē. Viņa projektētās ēkas veido neatņemamu Rīgas un citu Latvijas pilsētu vizuālo identitāti, kalpojot ne tikai kā arhitektūras pieminekļi, bet arī kā liecinieki laikmeta garamantām un Pēkšēna daudzpusīgajam talantam. Arhitekta daiļrade aptver gan 19. gadsimta eklektisma stilu, gan jūgendstila uzplaukumu 20. gadsimta sākumā, demonstrējot viņa spēju strādāt dažādos, pat ļoti atšķirīgos arhitektūras virzienos. Rīgā vien pēc viņa projektiem uzceltas vismaz 250 daudzstāvu mūra ēkas un ne mazāk kā 110 koka ēkas, kā arī vairākas sabiedriskās un kulta celtnes. Pazīstamākie Pēkšēna darbi, kas joprojām priecē pilsētas iedzīvotājus un viesus, ir Berga bazārs (1893), kā arī nams Alberta ielā 12 (1903), kurā pašlaik atrodas Jūgendstila muzejs un Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs.
Jaunais rakstu krājums – dziļāks ieskats Pēkšēna pasaulē
Grāmata «Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks» ir tapis, balstoties uz starptautisku zinātnisku konferenci, kas notika Rīgā 2022. gadā, un apvieno 23 autoru pētījumus. Tā sniedz ne tikai precizētus faktus par Pēkšēna dzīvi un atklāj līdz šim nezināmas viņa projektētas ēkas, bet arī pievēršas iepriekš nepietiekami izpētītiem jūgendstila perioda mākslas un citu kultūras jomu aspektiem. Krājuma sastādītāja, mākslas vēsturniece Silvija Grosa, kuras iepriekšējie darbi par Rīgas jūgendstila dekoratīvo noformējumu ir plaši atzīti, ar šo izdevumu apliecina savu dziļo izpratni par Latvijas arhitektūras vēsturi. Viņas pētniecības lauks šoreiz ir paplašināts, aplūkojot ne tikai Pēkšēna būvju vizuālo pusi, bet arī viņa dzīves un darbības kontekstu kopumā, kas ļauj labāk izprast viņa unikālo skatījumu un būvju atpazīstamību Rīgas ainavā.
Pēkšēna karjera: no Rīgas Politehnikuma līdz sabiedriskajiem darbiem
Konstantīns Pēkšēns dzimis 1859. gadā Mazsalacas novada Nuķu pusmuižā zemnieku ģimenē. Viņa ceļš veda no laukiem uz Rīgu, kur 1875. gadā viņš uzsāka studijas Rīgas Politehnikumā, sākotnēji apgūstot inženierzinātnes, bet vēlāk pievēršoties arhitektūrai. Pēc studiju beigšanas viņš strādāja Jāņa Frīdriha Baumaņa būvbirojā, bet jau 1886. gadā nodibināja savu arhitektu biroju. Pēkšēns bija ne tikai talantīgs arhitekts, bet arī aktīvs sabiedriskais darbinieks. Viņš bija viens no pirmajiem latviešu studentu korporācijas «Selonija» dibinātājiem, darbojās Rīgas Latviešu biedrībā, bija Rīgas domes loceklis un piedalījās vairāku laikrakstu izdošanā. Viņa vadītā santehnisko darbu firma kļuva par lielāko centrālapkures sistēmu montāžas uzņēmumu Rīgā pirms Pirmā pasaules kara un darbojās līdz pat 1940. gadam. Ar savu plašo profesionālo pieredzi viņš sniedza būtisku ieguldījumu Latvijas atjaunošanā pēc Pirmā pasaules kara.
Ēku daudzveidība un stila nianses
Pēkšēna arhitektūras stils ir daudzveidīgs, aptverot eklektismu, jūgendstilu un nacionālo romantismu. Viņa projektētās ēkas atšķiras ar spēcīgām formām, eleganci un atturīgu, bet detalizētu apdari. Daži viņa darbi atspoguļo romantizētas atsauces uz vēsturiskiem motīviem, kamēr citi izceļas ar vertikālu kompozīciju, kas kļuva īpaši raksturīga Rīgas jūgendstila kustībai ap 1910. gadu. Svarīgi ir arī tas, ka Pēkšēna darbnīca bija kalve jaunajiem arhitektiem, kur pieredzi guva tādi vēlākie meistari kā Eižens Laube un Aleksandrs Vanags, tādējādi nodrošinot profesionālās meistarības un formu kultūras tālāknodošanu.
Grāmata «Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks» ir vērtīgs ieguldījums Latvijas kultūras mantojumā, kas ļauj mums labāk iepazīt un novērtēt arhitekta Pēkšēna nozīmīgo devumu mūsu valsts arhitektūras ainavā.