Apkopojumā skaidrots, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta, piemēram, transportlīdzekļa, vērtības piedziņa gadījumos, kad tas pieder citai personai, ir tiesas tiesības, nevis pienākums. Tiesa var piedzīt arī tikai daļu no priekšmeta vērtības, ja tas atbilst konkrētās lietas apstākļiem un samērīguma un taisnīguma prasībām.
Ja noziegumu kopīgi izdarījušas vismaz divas personas, nozieguma izdarīšanas priekšmeta vērtību no apsūdzētajiem nevar piedzīt solidāri. Piedziņu var noteikt vienādās daļās vai diferencēt atbilstoši katras personas lomai un konkrētās lietas apstākļiem.
Apkopojumā arī skaidrots, ka Krimināllikuma 284. pantā par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu un 285. pantā par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai termins “valsts robeža” satur atšķirīgu saturu.
284. pantā par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu atbildība noteikta vienīgi par valsts ārējās robežas šķērsošanu, savukārt 285. pantā par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai atbildība paredzēta par personas nelikumīgu pārvietošanu gan pāri valsts ārējai, gan iekšējai robežai.
Par sagatavošanos cilvēku nelikumīgai pārvietošanai pāri valsts robežai atzīstamas darbības, kas rada labvēlīgus apstākļus nozieguma izdarīšanai, piemēram, citu personu iesaistīšana, nozieguma plānošana, sazināšanās un informācijas apmaiņa, transportlīdzekļa noma vai nokļūšana līdz vietai, kur paredzēts uzņemt pāri valsts robežai pārvietojamās personas.
Savukārt par mēģinājumu uzskatāmas jau tieši uz nozieguma izdarīšanu vērstas darbības. Piemēram, ja apsūdzētais ierodas vietā, kur paredzēts transportlīdzeklī uzņemt personas, taču tās jau iepriekš ir aizturētas un transportlīdzeklī netiek uzņemtas, apsūdzētā darbības vēl nav uzskatāmas par mēģinājumu.
Šādā gadījumā konstatējama sagatavošanās noziegumam. Mēģinājums būtu konstatējams, ja personas tiktu uzņemtas transportlīdzeklī ar mērķi tās pārvietot pāri valsts robežai.