Pirms diviem gadiem Tiesībsargs aicināja valdību palielināt patvēruma meklētājiem piešķiramos naudas līdzekļus. Aprēķināts, ka dienasnaudas palielināšana no trīs uz pieciem eiro prasītu 316 tūkstošus eiro, taču tos valdība šī gada budžetā neiekļāva.
Izvietoto cilvēku skaits divos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes centros – “Mucenieki” un “Liepna” – šogad ir pieaudzis. Pērn visa gada laikā centros atradās 732 personas. Šogad – jau 895.
Pieaug arī laiks, ko patvēruma meklētāji pavada šajos centros, gaidot pārvaldes lēmumu. 2023. gadā vidējais uzturēšanās ilgums bija 220 dienas, 2024. gadā – 278 dienas.
Jau nākamā gada jūnijā Latvijai būs jāievēro Eiropas migrācijas un patvēruma pakta nosacījumi, par ko pērn vienojās Eiropadome. Taču Latvijā darbs pie grozījumiem Imigrācijas likumā un jaunā Patvēruma likuma notiek vēl tikai darba grupu līmenī.
“Kas attiecas uz likumiem, tur nav variantu, tiem būs jābūt spēkā nākamā gada 12. jūnijā, jo pretējā gadījumā pret Latviju automātiski iestājas soda sankcijas,” raidījumam sacīja Valsts robežsardzes Atgriešanas un patvēruma lietu nodaļas priekšnieks, pulkvežleitnants Mareks Hoņavko.
Eiropas prasības uzliks par pienākumu ieviest jauno – skrīninga – procedūru. Tajā robežsargiem būs jānoskaidro migrantu identitāte, jāievada dati informācijas sistēmā un uz pārbaudes laiku jānodrošina cilvēkiem izmitināšana, ēdināšana un veselības pārbaude. Migrantiem arī no pirmās minūtes būs jānodrošina bezmaksas juridiskā palīdzība. Latvija plāno, ka skrīnings aizņems trīs dienas.
Tad sekos paātrinātā patvēruma pieteikuma izskatīšana, kuras maksimālais ilgums būs pieci mēneši. Latvijas Cilvēktiesību centra jurists, augstskolas “Turība” pasniedzējs Edgars Oļševskis uzskata, ka šī robežprocedūra palielinās izraidīšanas riskus. “Lai tas nerezultētos ar to, ka, individuāli neizvērtējot pilnvērtīgi katru lietu, kas pirmšķietami būtu riska zonā par negatīvo lēmumu, persona tiktu ātri atgriezta savā izcelsmes valstī,” sacīja eksperts.