Kopumā nobalsoja 595 257 vēlētāji. No tiem 323 051 nobalsoja ar papīra biļeteniem un 272 206 izmantoja elektronisko balsošanu. Vēlēšanu dienā svētdien varēja balsot tikai ar papīra biļeteniem, bet iepriekšējā balsošanā no pirmdienas līdz sestdienai varēja balsot gan ar papīra biļeteniem, gan elektroniski.
Saskaņā ar provizoriskajiem datiem visaugstākā vēlētāju aktivitāte tika reģistrēta Lēnes apriņķī, kur vēlēšanās piedalījās 63,8% balsstiesīgo.
Tallinā aktivitāte bija 60,7%.
Iecirkņi ir slēgti, notiek balsu skaitīšana.
Jau ziņots, ka iepriekšējā balsošanā visā Igaunijā savu izvēli izdarīja 43,3% balsstiesīgo.
Augstāka vēlētāju aktivitāte Igaunijas pašvaldību vēlēšanās tika sasniegta tikai 2009. gadā, kad nobalsoja 60,6% balsstiesīgo. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kas Igaunijā notika 2021. gadā, vēlētāju aktivitāte bija 54,8%.
Pašvaldību vēlēšanās Igaunijā var balsot no 16 gadu vecuma. Balsstiesības šajās vēlēšanās bija Igaunijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kā arī Igaunijā pastāvīgi dzīvojošajiem citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. No šā gada Igaunijā pastāvīgi dzīvojošie trešo valstu pilsoņi, viņu vīdū arī Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, vairs nevar balsot pašvaldību vēlēšanās. Turklāt šīs bija pēdējās pašvaldību vēlēšanas, kurās varēja balsot Igaunijas nepilsoņi.