LVM atbildes vēstulē, kuru parakstījis Putniņš un pārējie valdes locekļi, skaidrots, ka šāds lēmums miljonos eiro samazinās LVM ieņēmumus un, tā rīkojoties, tiks izšķērdēti valsts līdzekļi. Tas esot jāvērtē arī Eiropas Savienības līguma kontekstā, jo var tikt uzskatīts kā valsts atbalsts, kas kropļo konkurenci.
Taču 2023. gada nogalē zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) un ministrijas toreizējais valsts sekretārs, vienlaikus arī valstij piederošo LVM akciju turētājs Raivis Kronbergs valdībai iesniedza informatīvo ziņojumu par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu, kurā, kā min raidījums, tika mēģināts panākt iespaidu, ka nozarē ir ārkārtas situācija, Latvijas zāģētavas konkurencē augsto resursu cenu dēļ zaudē Ziemeļvalstīm, tāpēc tirgus stabilizācijai LVM jau noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem faktiski jādod atlaides.
Vienlaikus, pēc raidījumā vēstītā, tam iebilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), norādot, ka problēmas biznesā kokrūpniekiem ir tikai vienu gadu, bet iepriekšējie gadi meža nozares produkcijas eksportētājiem nesuši rekordlielu peļņu: 2021. gadā – 201 miljonu eiro un 2022. gadā – 102 miljonus eiro, kā arī, ka sagaidāmā krīze ir tikai prognoze. Tāpat tika izteiktas bažas, ka ar šādu cenu samazinājumu ilgtermiņa līgumos tiek atbalstīti tikai lielie kokrūpnieki, nevis visa nozare.
Ņemot vērā Krauzes vadītās ministrijas ziņojumu, valdība uzdeva nodrošināt, ka no 2024. gada 1. janvāra LVM zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos ar komersantiem piemēro, nevis viņu nosolītās, bet krietni mazākās vidējās svērtās zāģbaļķu cenas. Un lika ziņot Ministru kabinetam, kādu iespaidu tas atstās uz LVM ieņēmumiem un tika secināts, ka LVM peļņa ceturksnī samazinājās par 7,54 miljoniem eiro. Gada laikā peļņas samazinājums nav ticis vērtēts, taču raidījums norāda, ka šis zāģētavām labvēlīgais valdības lēmums LVM izmaksāja vairāk nekā 30 miljonus eiro.